Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Imperfections, Mistakes


Show answers
1 [2] [3] [4] [5] [6] [Next page>>] Records in this group: 48
Order: ^
Šei varētu ieviest sadaļu „Bioloģiska rakstura nejēdzības masu saziņas līdzekļos”, piemēram, pirms nedēļas, 23. aprīļa „Gribu būt miljonārs” spēlē, jaunietis uz jautājumu par gorillu zinātnisko nosaukumu atbildēja pareizi, lai arī tika aizraidīts kā nepareizi atbildējis.

Dzīvnieku sugas latīnisko vārdu veido divi vārdi – ģints un suga. Gorillas gadījumā attiecīgi Gorilla gorilla. Trīs vārdus izmanto pasugu apzīmēšanai, piemēram, Gorilla gorilla gorilla ir rietumu zemieņu gorilla. Vienu vārdu – ģints apzīmēšanai (Gorilla). Tātad, uz jautājumu par to, kāds ir gorillas zinātniskais nosaukums, jebkura no pirmajām trim atbildēm (Gorilla, Gorilla gorilla, Gorilla gorilla gorilla) ir uzskatāma par vienlīdz pareizu. Vienīgā nepareizā atbilde bija Gorilla gorilla gorilla gorilla.

Bez rietumu gorillas dažādi autori vēl izdala citas pasugas, kā Gorilla gorilla graueri, Gorilla gorilla diehli, Gorilla gorilla beringei. Literatūrā sastoma arī otru suga – Gorilla beringei.

2, 2005, 18:50Jaunais dabas pētnieks
* Answers and Comments ->

«Ilustrētās Zinātnes» 2006. gada februāra (3) numurā 16. lappusē ir īss rakstiņš „Zieds pievilina ar gaismas šovu”. Tiek apgalvots: „Mirabilis jalapa zieds atveras vēlu pēcpusdienā un zied visas nakts garumā – laikā, kad bitēm un citiem apputeksnētājiem to grūti pamanīt.” Ja maldos – palabojiet, bet nezinu gan nevienu biti, kas dauzītos apkārt pa nakti medu vākdamas.

Piedevām, mazā rakstiņa maldinošais teksts liek domāt, ka ieejot dārzā, kur aug šādas puķes, cilvēkam apkart paveras spocīgi zaļa gaisma. Patiesībā, cilvēks, bez papildus aprīkojumu, šo ziedu fluoerescenci neredz.

21, 2006, 12:23Zirneklītis
* Answers and Comments ->

"Prāta bankas" jautājumi jau arī nav labāki - nereti ir bijušas aplamības. Nesen, piemēram, uzzināju, ka ir tādi putni ČIPSTI Latvijā... Bija jāpasaka, kura no četrām izvēlēm ir putni - čipsi, čipsti u.t.t. Ja es piedalītos tajā spēlē, laikam nekas cits neatliktu, kā piecelties un aiziet. Sapratu jau, ka domātas čipstes, bet vai tad tiešām nevar mazliet nopietnāk tie jautājumu sastādītāji savam darbam pieiet?
21, 2006, 12:49Vilcene
Answers and Comments ->

Atļaušos pārpublicēt jau sen «Latvijas dabai» iedotu Dr. biol. emer. Edgara Vimbas iedotu rakstiņu:
----------------

Iepazinos ar žurnāla «Dārzs» 2001. gada 8. numuru. Pārsteidz tas aplamību klāsts, kas lasāms citādi lieliski iecerētajā rakstā „Vai tie ir dadži?” (bez autora) un kroplie augu latīniskie nosaukumi A.Tereško rakstā „Vesels kā rutks”.

Sāksim ar pirmo rakstu. „Īstais dadzis latīņu valodā saucas Carduus…”. Nesaucas! „Carduus” latviski ir „dzelkšņi”. „Neīstie dadži Cirsium…”. Nu visīstākie dadži! Nav arī tādas pļavu usnes (Cirsium arvense). Ir gan tīruma usne, uz ko arī norāda auga latīņu nosaukuma sugas epitets. Ģints Onopordon nez kāpēc saukta par ēzeļu dadžiem, lai gan to latviskais nosaukums ir „baltdadži”, kā tas pareizi lietots Tereško rakstā 33. lappusē.

Augu latīniskos nosaukumus mēs lietojam ne jau lai parādītu savu gudrību, bet lai lasītāji pēc šiem nosaukumiem literatūrā, kas rakstīta citās valodās, varētu atrast informāciju par šiem augiem, nezinot to nosaukumus šajās valodās.

A.Tereško rakstā minētie augu latīniskie nosaukumi ir izcila aplamu šo nosaukumu kolekcija.


Dotais latviskais Dotais latīniskais Pareizais nosaukums
nosaukums nosaukums
-----------------+---------------------------+-------------------------
gaiļbikši Primula vera Primula veris
sveķenes Viscaria vesca Viscaria vulgaris
dižzirdzene Angelika arhangelika Angelica archangelica
mātere Leonurus cordatus Leonurus cardiaca
zaķpēdiņa Gnaphalium uliginozum Gnaphalium uliginosum
baltdadži Onopordus acanthium Onopordon acanthium
vērmeles Arthemisia absinthus Artemisia absinthium
pūķgalve Drachocephalum moldavicum Dracocephalum moldavicum
mārdadzis Sillibum marianum Silybum marianum
kaķpēdiņas Chelicrhizium arenarium Helichrysum arenarium
lielā nātre Utrica dioica Urtica dioica
ceļmallapas Plantagus maior Plantago major

Turklāt būtu jāievēro, ka atbilstoši ZA Terminoloģijas komisijas atzinumam augu ģinšu nosaukumi rakstāmi daudzskaitlī, bet sugu nosaukumi vienskaitlī. Tātad „sveķenes, zaķpēdiņas, māteres” ir ģinšu nosaukumi, bet „lipīgā sveķene, dumbrāju zaķpēdiņa un sirds mātere” – sugas nosaukumi. Ja mēs rakstām „sveķene Viscaria vulgaris” – saprast jau var, bet precīzi gan tas nav. Ja nu nebūtu literatūras! Bet mums ir Latvijas Dabas enciklopēdija sešos sējumos! Vai tad ne autori, ne arī redakcija to nezin ?

Nebūtu minēto kļūdu un neprecizitāšu, par «Dārza» augusta numuru varētu teikt visu to labāko.

21, 2006, 13:05Zirneklītis
* Answers and Comments ->

19. februārī Latvijas radio 1. programmā R.Grāveres veidotajā raidījumā "Pagātnes liecības" par Dikļu pagastu stāstīja par Dikļu parka liepu aleju, sauktu par moku aleju, kurā koku vainagi ļoti zaroti un zari izlocīti. Pagasta pārstāve sacīja, ka mūsdienās jau mēs to protam zinātniski pareizi izskaidrot un zinām, ka koki stādīti ar saknēm uz augšu. Šādi ar saknēm uz augšu stādīti koki esot zināmi vēl divās vietās.
21, 2006, 13:21miks
* Answers and Comments ->

Izskatās, ka biologi ir ļoti neapmierināti, ja redz citus rakstām, runājam vai rādām muļķības par dzīvās dabas lietām. Bet paši 'grēko' citu zinātņu jomās. Nu, piemēram, šī gada skolēnu Bioloģijas valsts olimpiāde. Jautājums, kurā valstī tika klonēta Dollija? Pareizā atbilde - Skotijā. Katrs skolēns, kurš ir mācījies ģeogrāfiju, zinās, ka Skotija nav valsts, tādēļ uzskatīs šo atbilžu variantu par nepareizu.
22, 2006, 14:27Skolotāja
* Answers and Comments ->

"Ilustrētā Zinātne" 4. Nr. 2006.g. Mums visiem patīk šis žurnāls. Bet atsevišķi
raksti, sniedzot vienpusīgu vai nepilnīgu informāciju, var radīt nepariezu
priekšstatu.
"Cik daudz izdzer koki?" 10 lpp.
Fakti par ūdens "uzsūkšanu" kokos ir O.K. Bet interpretācija nav visai skaidra.
Pirmkārt, nav ne ar vārdu pieminēta "transpirācija", kas ir visa ūdens
uzņemšanas procesa pamatā. Tāpēc paliek neskaidrs, kam tas viss vajadzīgs?
Apgalvojums "Koki ūdeni galvenokārt izmanto tam, lai lapām piegādātu
minerālvielas" ir vienkārši smieklīgs. Tikpat labi var apgalvot, ka cilvēks dzer,
lai kāju pirkstiem piegādātu vitamīnus. Iesaku pakonsultēties ar augu
fiziologiem, piemēram, doc. M. Vikmani LU Bioloģijas fakultātē, pirms
nākamreiz ievietojat kautko par tādām tēmām. Bez tam, apgalvojums, ka
"kokiem ir GRŪTI uzsūknēt ūdeni augstāk par 100 metriem" uzvedina vēl uz
dažām ačgārnām asociācijām. Nu nav kokiem GRŪTI, ne arī viņi ŠAUSMĪGI
MOCĀS... Un no kokiem tikai atsevišķu sugu visgarākie individīdi sasniedz
100 m garumu:
http://hypertextbook.com/facts/2001/OlgaVapnyar.shtml
http://www.gianttrees.com.au/tall.htm
Kāpēc tas tā, var palasīt šeit:
http://www.nature.com/news/2004/040419/full/040419-5.html
28, 2006, 15:17Ģederts
* Answers and Comments ->

Vēl "Ilustrētā Zinātne" 4. nr.
Sadaļa "Labākais jautājums". - "Vai divas lietas var būt identiskas".
Brīnišķīgs novērojums - ka dabā pastāv fenotipiskais plastiskums, kas
izpaužas kā ģenētiski identisku(a) organismu(a) morfoloģiskā u.c. dažādība,
daudzveidība - pārvērsts pārspriedumos par mikropasaules "dzīvi". Ja jau bija
vēlme par to runāt, vajadzēja izmantot kādu nebioloģisku piemēru. Tagad
sanāk, ka lapas ir atšķirīgas tāpēc, ka katrā no tām citādāk kustas atomi...
28, 2006, 15:24Ģederts
Answers and Comments ->
1 [2] [3] [4] [5] [6] [Next page>>] Records in this group: 48
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------