Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Agricultural biotops and Medows


Hide answers
1 [2] [3] [Next page>>] Records in this group: 23
Order: ^
Labdien,
Vai Kurzemē ir randu pļavas? Ja ir, tad kur?
Paldies!
15, 2005, 18:02Andris
* Answers and Comments ->

Ar Randu pļavām tiek saprastas jūrmalas pļavas Ziemeļvidzemē. Tas ir drīzāk kā vietvārds un nevis pļavas tips.
Taču jūrmalas pļavas (pļavas jūras krastā ar sāļainām augsnēm raksturīgām sugām) ir sastopamas arī Rīgas līča rietumou pusee - Mērsragā.
15, 2005, 18:16Vija
Kurš no nosauktajiem augiem ir neielabotu pļavu indikatorsuga slapjā pļavā - gaiļbiksīte, bezdelīgactiņa, cekulainā ziepenīte, pavasara grīslis vai zilganā kelērija?
4, 2006, 8:57Maija
* Answers and Comments ->

Man domāt ka visas Tevis nosauktās:

Neielabotu pļavu indikatorsugas

(http://www.ldf.lv/upload_file/28461/indikatorsugas.pdf)
 
Pļava Zinātniskais nosaukums Latviskais nosaukums
sa sk Botrychium lunaria pusmēness ķekarpaparde
sa sk Polygala vulgaris parastā ziepenīte
sa sk Sieglingia decumbens pazvilā misiņsmilga
sa sm Acinos arvensis mārsilu kalnumētra
sa sm Antennaria dioica divmāju kaķpēdiņa
sa sm Campanula rotundifolia apaļlapu pulkstenīte
sa sm Koeleria glauca zilganā kelērija
sa sm Nardus stricta stāvā vilkakūla
sa sm Sedum acre kodīgais laimiņš
sa sm Thymus pulegioides lielais mārsils
sa sm Thymus serpyllum mazais mārsils
sa sm Veronica spicata vārpu veronika
sa sm Viola rupestris smiltāja vijolīte
sa sm Viscaria vulgaris parastā sveķene
sa st Carex caryophyllea pavasara grīslis
sa st Carex ornithopoda pleznveida grīslis
sa st Cirsium acaule dadzis stepju
sa st Galium verum īstā madara
sa st Filipendula vulgaris lielziedu vīgrieze
sa st Helictotrichon pratense kailā pļavauzīte
sa st Phleum phleoides stepes timotiņš
sa st Pimpinella saxifraga klinšu noraga
sa st Plantago media vidējā ceļteka
sa st Polygala comosa cekulainā ziepenīte
sa st Trifolium montanum kalnu āboliņš
sa mz Agrimonia eupatoria parastais ancītis
sa mz Fragaria viridis spradzene
sa mz Geranium sanquineum asinssārtā gandrene
sa mm Dianthus deltoides dzirkstelīte
sa mm sl Briza media parastā trīsene
sa mm sl Galium boreale ziemeļu madara
mm Ophioglossum vulgatum parastā čūskmēlīte
mm Primula veris gaiļbiksīte
mm Platanthera chlorantha zaļziedu naktsvijole
mm Platanthera bifolia smažīgā naktsvijole
mm Scorzonera humilis zemā raudupe
mm sl Carex flacca zilganais grīslis
mm sl Carex panicea Sāres grīslis
mm sl Carex hartmanii Hartmaņa grīslis
mm sl Sesleria caerulea zilganā seslērija
mm sl Succisa pratensis pļavas vilkmēle
mm sl Ranunculus auricomus zeltainā gundega
mm sl Trollius europaeus Eiropas saulpurene
sl Cardamine pratensis pļavas ķērsa
sl Dactylorhiza baltica Baltijas dzegužpirkstīte
sl Dactylorhiza cruenta asinssarkanā dzegužpirkstīte
sl Dactylorhiza incarnata stāvlapu dzegužpirkstīte
sl Dactylorhiza maculata plankumainā dzegužpirkstīte
sl Epipactis palustris purva dzeguzene
sl Geranium palustre purva gerānija
sl Parnassia palustris purva attālene
sl Lathyrus palustris purva dedestiņa
sl Polygala amarella rūgtā ziepenīte
sl Primula farinosa bezdelīgactiņa
sl Stellaria palustris purva virza

Apzīmējumi:
sa sk - sausa pļava skābā augsnē
sa sm - sausa smiltāju pļava
sa st - sausa stepju pļava
sa mz - sausa mežmalu pļava
mm - mēreni mitra pļava
sl - slapja pļava

4, 2006, 9:30Zirneklītis

Atvaino, neivēroju, ka runa ir par slapjām pļavām. Tad tabulā redzams, ka tā ir bezdelīgactiņa.
4, 2006, 9:37Zirneklītis

nē! indikatorsuga ir indikatorsuga, neatkarīgi no tā, cik mitra ir pļava, kur tā aug, un cik skāba ir augsne. tā norāde uz pļavas mitruma apstākļiem ir tikai, lai pastāstītu, kāda tipa neielabotām pļavām konkrētā suga ir raksturīga! piemēram, mazais mārsils patiešām aug tikai sausās pļavās, bet klinšu noraga var būt gan sausās, gan dažādu tipu mēreni mitrās pļavās, un tās indikatorsugas vērtība nemazinās atkarībā no pļavas tipa! tiesa, nevaru iedomāties sauso stepju pļavu bez klinšu noragas.


Maija, ņem vērā, ka bezdelīgactiņa ir arī īpaši aizsargājama. Ja tā aug Tavā pļavā kopā ar gaiļbiksīti, domāju, pļava noteikti ir bioloģiski vērtīga (jo visas sugas Tu diez vai esi atradusi).
taču. zilganā kelērija nekad neaug slapjās pļavās, vai tik Tu to nejauc ar zilgano molīniju, ar dzelzszāli vai ar Sāres grīsli. tāpat arī pavasara grīsli viegli var sajaukt ar daudzko citu. un vai esi pareizi noteikusi ziepenīti. ja vēl jautājumi, saki.

7, 2006, 12:40Vija

Kādas zāles aug pļavā????
9, 2008, 17:38Niina

Līgo vakarā pļavā aug Jāņuzāles.
13, 2008, 15:47Tas, kurš gaida vasaru
Mūsu pļavā aug diezgan daudz savvaļas orhideju (dzegužpirkstītes).Gribētu uzzināt,ko drīkst un ko nedrīkst darīt,ko varbūt vajadzētu darīt šo puķu labā. Un varbūt ir arī kādas Eiropas Savienības programmas,kurās var piedalīties šajā sakarībā?
8, 2006, 11:22Agnese
* Answers and Comments ->

Neesmu liela speciāliste, bet par aizsargājamiem augiem šis tas zināms. Dzegušpirkstītes nedrīkst plūkt un pārdot, bet drīkst un vajag apsaimniekot šo pļavu, kā to darījuši zemnieki agrāk - vislabāk, noganīt, vai arī pļaut, pēc iespējas vēlāk, piemēram jūlija vidū. Latvijas Dabas fonds ir organizācija, kuri veic dažādas darbības lai iepazītu vērtīgās pļavas. piemēram, nosaka bioloģiski vērtīgos zālājus, par kuriem pēc tam var saņemt ES papildus maksājumus (lielākus kā parastos platību maksājumus). Par šo projektu var izlasīt šeit:
http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=28361
11, 2006, 8:19Mikī

Mikī pilnīga taisnība.


piebildīšu tikai, ka šogad Latvijas pļavās un laukos ir milzīgs dzegužpirkstīšu uzplaukums. tās zied ne tikai tur, kur iepriekšējos gados, bet vietās, kur nekad nav manītas, arī kultivētos zālājos bez nevienas neielabotu pļavu indikatorsugas, atmatās, mauriņos utt.


ko darīt?
1. priecāties;
2. pļaut tikai sākot no jūlija otrās puses (lai paspēj vismaz daļa sēklu ienākties);
3. sienu izžāvēt un savākt (šajā procesā sēklas vēl nogatavojas un izbirst).


4. šogad jau ir par vēlu pieteikties uz neielaboto pļavu inventarizāciju (kuras rezultātā var dabūt subsīdijas), un neviens vēl nezina, vai nākošgad tāda inventarizācija notiks. kaut gad šī pieteikšanās līdz šim katrreiz tika kārtīgi izskudināta plašsaziņas līdzekļos. der aprunāties ar lauku atbalsta dienesta vietējo konsultantu.

17, 2006, 11:23Vija

ak, jautājums bija par to, ko drīkst un nedrīkst.
nedrīkst nopļaut pārāk agri - bet tas vairs nav aktuāli.
drīkst un vajag pļaut!
nevajag nopļauto zāli atstāt pļavā.


īpašiem puķumīļiem ieteikums - pļaujot atstāt nenopļautus laukumiņus ar jaukākajiem puķu puduriem. būs prieciņš bezmugurkaulniekiem (piem. tauriņiem), un pukes sēklas izkaisīs.

17, 2006, 11:29Vija
kā sauc nopļautu pļavu?
kā sauc nenopļautu pļavu?
11, 2006, 21:01dace
* Answers and Comments ->

tā arī sauc, ja vispār sauc...
11, 2006, 22:35Ģederts

You Have a great web site!
3, 2007, 7:45yahoobot
http://Axelsdb@gmail.com
Sveiki! Es tā skatos te gudri cilvēki. Varbūt jūs varētu man palīdzēt. =) Lūdzu!
Man bioloģijā uzdots jautājums - "Ko cilvēki ievāc, lasot sēnes?" Jautājumu neizprotu. Te ir runa par kaut kādām vielām vai kaut ko tml.?
Un vēl kas. Izmeklējos daudzās vietās. Kas ir augu seka?
12, 2006, 19:46Anžela
* Answers and Comments ->

Paldies par skaidrojumu, kas ir augu seka =)
12, 2006, 19:54Anžela

Sēņojot cilvēki ievāc sēņu augļķermeņus. Pati sēne (micēlijs jeb sēņotne) aug
"zem zemes". Sīkāk tas aprakstīts šeit:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/augsana.shtml
12, 2006, 20:20Ģederts

Vienkāršoti – augu seka ir tad, kad katru gadu vienā un tajā pašā laukā audzē ko citu.
2, 2007, 16:34Zirneklītis
kā posmkājus izmanto lauksaimniecībā???
9, 2007, 18:12agate
* Answers and Comments ->

Saber kāpurus kaimiņa dārzā, lai šim mazāka raža. Nota bene! Neizplatīt mārīšu kāpurus, var panākt pretēju efektu.
9, 2007, 21:22Riebeklītis

Muzejā atzīmēs Starptautisko mitrāju dienu ar programmu „Kā zivs ūdenī”

Latvijas Dabas muzejs jau septīto gadu 2. februārī atzīmē Starptautisko mitrāju dienu (World Wetlands Day). Šogad mitrāju dienas devīze ir „Zivs rītdienai...?”, tādēļ mitrāju dienu laikā līdz 25. februārim muzeja apmeklētāji ir aicināti iepazīt Latvijas mitrājos mītošo daudzveidīgo zivju pasauli.

Šogad mitrāju dienu ietvaros muzejs aicina 4.-6. klašu grupas apmeklēt nodarbību ar nosaukumu „Zivju diena”. Tajā bērni interaktīvā veidā varēs iepazīt mitrājos mītošo zivju daudzveidību, zivju uzbūvi, uzzināt ko vairāk par zivju piemērošanos to dzīves videi, rodot atbildes uz tādiem jautājumiem, kā, piemēram, kāpēc vienai zivij mute ir liela, bet citai maza, kāpēc vienai tā ir pavērsta uz augšu, bet otrai uz leju; kādam mērķim paredzēta katra zivs spura; kāpēc zivis ir slidenas utt. Tāpat nodarbībā būs iespējams tuvāk iepazīt tādas zivis, ko ieraudzīt dabā gadās reti. Bērni varēs aplūkot sama galvaskausu, un videofilmu par laša attīstību. Un visbeidzot, nodarbībā tās apmeklētāji varēs arī paklausīties, kā izklausās dažu Latvijas zivju balsis, jo kā izrādās, tad zivis nemaz nav tik klusas, kā mēs parasti mēdzam uzskatīt.

Nodarbības notiks no 2. februāra līdz 23. februārim ar iepriekšēju pieteikšanos pa tālruni 7356051.

Mitrāju dienu ietvaros 24. februārī notiks arī ģimenes dienas pasākums, kurā vecāki ar bērniem varēs pētīt zivis, risināt uzdevumus, kā arī izgatavot paši savu papīra zivtiņu.

Mitrāju dienu ietvaros muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā „Cilvēks un vide” būs izvietota papildus informācija par Latvijas zivīm, kuras apskatāmas muzeja ekspozīcijās.

Kopš 1997. gada 2. februārī visā pasaulē tiek atzīmēta starptautiskā mitrāju diena. Šo tradīciju ir dibinājis Ramsāres konvencijas birojs. Ramsāres konvencija, kas parakstīta 1971. gadā, ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas veltīts noteiktajai ekosistēmai - mitrājiem. Konvencijas misija ir mitrāju aizsardzība un saprātīga izmantošana, rīkojoties nacionālā līmenī un sadarbojoties starptautiskā līmenī. Latvija konvencija pievienojās 1995. gadā.

Pēc Ramsāres konvencijas definīcijas mitrāji ir purvi, atklātas ūdens platības, mitri zālāji, vai niedrāji, neatkarīgi no tā, vai tiem ir dabiska izcelsme, vai tie ir pastāvīga rakstura, ar stāvošu vai tekošu ūdeni, saldūdens vai sāļūdens. Dabisko mitrāju galvenie veidi ir piekrastes seklūdeņi, upju grīvas, mitrāji upju ielejās, ezeri un ar tiem saistīti mitrāji un purvi.

Sīkāka informācija: muzejā pa tālr. 7356025

Informāciju sagatavoja
Līga Mūrniece,
Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas speciāliste.
29, 2007, 20:00Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->
Sveiki:)
Rakstu referātu par amerikas sīkziedi, bet interneta caur googli neko nevaru atrast...Gribēju palūgt vai tu nevarētu palīdzēt noskaidrot, kas ir nezāles un kādas ir to bioloģiskās īpatnības?Ja variet , tad lūdzu norādiet, kur meklēt informāciju literatūrā un interneta saitos!Jau iepriekš paldies:)
9, 2007, 18:53zane
* Answers and Comments ->

Pēc manas saprašanas nezāle ir augs, kas aug nevietā. Pieneni pļavā par nezāli nenosauksi, bet puķu dobē gan. Tāpat kļava var būt gan nezāle, gan skaists koks, pat aizsargājams dižkoks, piemēram, Briedes kļavas, Dinsberga kļava utt, 1986. gadā bija apzinātas 32 dižkļavas. Bet tas netraucē piemājas dārziņā pukstot un stenot katru gadu raut laukā kļavu jaunuļus.

Latvijas apstākļos nav daudz tādu augu, kas būtu atzīstami par kaitniekiem pilnīgi visur, kur vien tie mēģinātu augt. Visplašāk pazīstamais ir Sosnovska latvānis. To gan nesauc par nezāli, bet gan par invazīvo jeb svešo sugu.

Par amerikas zīkziedi būs Tevi jāapbēdina. Nevienā no manis zināmajiem sarakstiem, šads augs nav minēts. Varbūt ar to ir domāts no dienvidamerikas ieklejojusī sīkziedu sīkgalvīte (Galinosoga parviflora) vai matainā sīkgalvīte (Galinosoga quadriradiata, Galinosoga ciliata), varbūt no ziemeļamerikas nākusī sīkziedu amzinkija (Amsinckia micrantha, Amsinckia menziesii)?

10, 2007, 9:23Zirneklītis

es tikai gribētu piebilst, ka termins "nezāle" raksturo cilvēka subjektīvo attieksmi, nu apmēram tāpat kā augus iedalot ēdamajos un neēdamajos vai smukajos un nesmukajos un tamlīdzīgi.
katram biotopam ir savas raksturīgās augu sugas, atkarībā no sukcesijas stadijas, un, ja cilvēkam te kāda suga nepatīk, tad tā ir viņa problēma, un augs tur nav vainīgs.
vismaz no ekologa viedokļa šāds termins ir nekorekts. ja cenšamies skatīties uz sistēmu kopumā un nevis uz vienas atsevišķas sugas labumu.
ar nezāļu zinātni padziļināti nodarbojas L Lauksaimniecības akadēmijā.
tad vēl, pirms vismaz 20 gadiem iznāca botāniķa Rasiņa sastādītais nezāļu noteicējs pēc viegli nosakāmām pazīmēm (precīzu nosauumu neatceros).
par nezālēm iesaku pameklēt dažādās enciklopēdijās papīra bibliotēkā. par konkrēto sugu - precizēt tās nosaukumu un tad meklēt svešvalodu lapās ar latīnisko nosaukumu.
10, 2007, 13:17Vija
Sveiki! Grāmatā izlasīju : "Prātīgi cilvēki pēterenes (pēterpogas)uzskata par pļavas nezāli un cenšas tās apkarot." Īsti nesaprotu kāpēc prātīgi cilvēki, un kāpēc tās cenšas apkarot?
23, 2007, 22:50Gunita
* Answers and Comments ->

Īsti nesaprotu, kāpēc Gunita uzdod šādus jautājumus? Vai viņu nepārliecina
lasītajā grāmatā minētā argumentācija? Vai arī tas ir sarkasms, un šādi cilvēki
nemaz nav prātīgi?
23, 2007, 23:35Ģederts

Pēterenes (pēterpogas) ir tipiska pļavu suga, un man nav nekādas informācijas, ka tās būtu indīgas vai kādā citā ziņā sliktas, vai arī ka tās kāds prātīgs vai neprātīgs cilvēks censtos apkarot.
vai drīkst zināt, kas tā par grāmatu? tulkota vai tepat sacerēta? varbūt te ir kāda kļūda tulkojumā? vai arī šī suga kādā citā pasaules daļā patiešām ir nezāle?
24, 2007, 10:52Vija

nu ziniet vispār tas ir rakstīts daudzās grāmatās... man piemēram biooloģijas grāmatā... ir tāds jautājums.. utt =)
5, 2009, 21:09jana


Nosauc tās daudzās grāmatas. Kas tā par bioloģijas grāmatu? Izklausās muļķīgi, jo, kā jau Vija rakstīja, Tīruma pēterene (Knautia arvensis) ir tipiska mēreni mitru pļavu suga.

Attēls no:
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Acker-Witwenblume_Knautia_arvensis.jpg

5, 2009, 22:59Zirneklītis
1 [2] [3] [Next page>>] Records in this group: 23
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------