Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Aves


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] 6 [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [Next page>>] Records in this group: 190
Order: ^
Kas varētu būt gudrākais Latvijas putns?
29, 2006, 14:53Santa
* Answers and Comments ->

Labs jautājums. Katrs putns savā veidā ir gudrs, un - ko nu katrs uzskata par gudrību! Tradicionāli pastāv uzskats, ka kraukļi un vārnas ir īpaši apķērīgi putni.
30, 2006, 8:03Mikī
Paskaidrojiet lūdzu- kā eži, stārķi un gaiļi nodarbojas ar seksu?
6, 2006, 12:50Inese
* Answers and Comments ->

Inese, izvēlies pareizus terminus. "ar seksu nodarbojas" tikai cilvēki. Dzīvnieki
"pārojas". Ar gaiļiem vispār nekas nesanāks, jo 2 gaiļi "normāli" nepārojas.
Varbūt "vista un gailis"...?
6, 2006, 20:22Ģederts

Kā pārojas eži, vai viņiem adatiņas nedursta?
6, 2006, 21:09Inese

Inese, Tev kautkādi dīvaini priekšstati. Jau jau eži IR, tad viņi pārojas, un viņiem
viss OK. Varbūt viņi ir mazohisti? Starp citu, vai esi kādu ezi redzējusi? Vai zini,
ka dažās vietās tiem nav adatu?
6, 2006, 22:20Ģederts

Īstenībā jau loģisks jautājums par ežiem. Tā taču ir, ka adatas duras! =) Pat Čikāgas piecīši savulaik apdziedājuši šo problēmu:
"Gliemeži ir pacietīgi, eži dara uzmanīgi" (sekss ir labs!)
Es Inesei atbildētu tā: ezim adatas klāj tikai muguru, bet kā jau Ģederts minēja, purniņš, ķepas un vēders klāts ar maigu apmatojumu, kāds raksturīgs citiem zīdītājiem. Turklāt eža adatas ir ļoti elastīgas un kustīgas, kad jāaizsargājas, ezis tās īpaši sabož un pats saveļas kamolā, lai aizsargātu savu mīksto vēderu. Turpretī, gadījumos, kad tas nav nepieciešams - adatas nemaz nav tik bīstamas. Katrai adatai ir "kakliņš" - tas atrodas vistuvāk ādai un izliecas tā, lai ezis pats nesavainotos un nesadurtu arī savu partneri. Vēl piebildīšu, ka mazie ezēni piedzimst ar ļoti mīkstām un maigām adatām, turklāt dažām ežu sugām mazuļu adatas dzimšanas brīdī ir vēl pārklātas ar ādu, lai nesavainotu māti.
Kas attiecas uz putniem (stārķiem, vistām un citiem) - parasti tēviņš uzkāpj mātītei uz muguras un apaugļo to. Ja Tev ir iepēja laukos pavērot vistu baru, kurā ir arī gailis, tad noteikti pati vari novērot šo putnu pārošanās procesu: parasti gailis skrien vistai pakaļ, vista ķērc, bet panākta, pietupstas un gailis tai uzkāpj virsū. Laukos saka, ka "gailis min vistu".
7, 2006, 8:36Mikī
vai Jūs gadījuma neziniet ka mūsdien sauc šos putnus malējini un kalējiņi?
6, 2006, 14:35olga
* Answers and Comments ->

Būtu vieglāk, ja uzrakstīsi citātu, no kura šādus apzīmējumus atradi! Nav gadījies dzirdēt, bet varu izteikt minējumu - kalējiņi varētu būt dzeņi vai dzilnas, jo tie kaļ dobumus. Malējiņi - varbūt baloži vai ūbeles, kas dūdo atgādinot dzirnavu malšanu?
7, 2006, 8:41Mikī

Neuzminēji ;) Kalējiņš ir Čunčiņš (Phylloscopus collybita). Droši šādu vārdu ieguvis savas monotoni ritmiskās dziesmas dēļ.

Kas ir malējiņi, to gan nepateikšu. Etimoloģiski var nokļūt līdz bezdelīgai, bet apšaubu, ka kāds šo putnu tā būtu saucis. Kaut gan – vācu valodā čurksti (Delichon urbica) sauc par die Mehlschwalbe. Iznāk tāda miltu bezdelīga =) . Ja kas, bezdelīgactiņu (Primula farinosa) vāciski sauc par die Mehlprimel. Bet tie tik mani minējumi.

7, 2006, 21:52Zirneklītis
Labdien!Varbūt Jūs varat pateikt,kur atrastmateriālu par putnu pielāgošanos lidošanai?Paldies!
10, 2006, 15:48Inese
* Answers and Comments ->

Inese, Tev arī ornitoloģijā eksāmens? Putni lido pārsvarā tāpēc, ka tiem ir
spārni... un kauli ar gaisu pildīti... un spalvas kādas tur tādas...
10, 2006, 15:50Ģederts

man palicis atmiņā, ka tas bija skolas zooloģijas grāmatā.
10, 2006, 16:06Vija

Nē,Ģedert, zooloģijā!Bet es atradu mugurkaulnieku zooloģijā!Tikai dikti sarežģīti,bet būs jau labi!
11, 2006, 12:21Inese
Musu pilseta Ogre jau 3 gadus Ddz
īvo ūpis,vaj jus nezinat kur viņi vēl dzīvo??? vaj kur vēl vi;nus var sastopt??vienkaši interisanti!!iepriekš paldies!!!!!!!
22, 2006, 15:26Nastja
* Answers and Comments ->

Ūpis ir Latvijā samērā rets ligzdotājs un nometnieks, sastopams tikai vietām - parasti mežos gar jūras piekrasti, pie lielākajiem ezeriem un piepilsētu mežos, vietās, kur pietiekama barības bāze. Ligzdo 30 - 50 pāru (2004.).

(http://www.putni.lv/lvp_bubbub.htm)

22, 2006, 19:27Zirneklītis
Cik ilgi dzīvo vārnas? Nekur nevar atrast informāciju...
26, 2006, 19:20madara
* Answers and Comments ->

manā gudrajā grāmatā "Dzīvnieku pasaule" rakstīts, ka vārnas parasti nodzīvo līdz 10 gadiem. Bet visvecākā apgredzenotā vārna nodzīvoja 19 gadus.
28, 2006, 8:33Mikī

Paldies, man tieši vajadzēja šo pašu jautājumu noskaidrot! =)
7, 2006, 20:20Klāvs
klavs11 at inbox.lv
Pie manas kaiminjienes ir atlidojis balodis, bet tas nav muusu vieteejais, pa visam savaadaaks, nekaa maajas, lauku vai meža baloži. Šis balodis ir apgredzenots 1990.gadaa. Vinjs ir ljoti dross, nebaidaas no cilveekiem. Kaiminjiene nezin, ko ar vinju iesaakt. Nevaru pateikt, kas taa ir par sugu.
8, 2006, 19:59Ilze
* Answers and Comments ->

Kas vēl uz tā gredzena ir rakstīts?
13, 2006, 10:01Zirneklītis

Ko darīt, ja atrasts gredzenots putns?

Par šādu atradumu Jums jāziņo Latvijas gredzenošanas centram – adrese: Miera ielā 3, Salaspils, LV-2169, tālr.: 7945393, 945393, e-pasts: ring@latnet.lv

Ziņojumā par gredzenotu putnu Jums jāiekļauj sekojoši dati:

  • visa uz gredzena atrodamā informācija,
  • tuvākā apdzīvotā vieta,
  • datums, kad gredzens iegūts (redzēts),
  • apstākļi, kādos gredzens iegūts (nošauts, atrasts beigts, sabraukusi automašīna utt.),
  • Jūsu adrese, lai varētu jums paziņot gredzenošanas datus.

Pēc http://www.lob.lv/lv/buj/gredzenosana.php

31, 2006, 15:52Zirneklītis
Meklēju informāciju par bišu dzenīšiem, ka no 2003. gada manīti ligzdojam Saraiķos - zinu. Šovasar esot viens pāris Ziemupē 5 bērnus izvedis.Paldies, ja kāds pastāstīs, ko viņi ēd un citas īpatnības.
20, 2006, 15:48sarma17
* Answers and Comments ->

Par Saraiķu bišudzeņiem un arī viņu barošanos 2003. gadā bija publicēts raksts žurnālā "Putni dabā" (Putni dabā 13.3: 6-13). Internetā tas apskatāms Latvijas putnu lapā, šeit: http://www.putni.lv/index_apiaster.htm
24, 2006, 11:28Elina

Latvija joprojām veiksmīgākā ziemeļu gulbju mazuļu apgredzenotāja Eiropā.

Ir noslēgusies ziemeļu gulbju (Cygnus cygnus) un to mazuļu gredzenošana, ko organizēja Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko un citi entuziasti. Šajā vasarā par spīti gulbjiem nelabvēlīgajiem laika apstākļiem ir apgredzenoti 82 ziemeļu gulbji, nostiprinot Latvijas, kā šo gulbju gredzenošanas līderes pozīcijas Eiropā

Lai arī šis gads nav bijis tik panākumiem bagāts ziemeļu gulbju gredzenotājiem, kā šķita gada sākumā, veiksmīgi noslēgušās ziemeļu gulbju gredzenošanas ekspedīcijas visā Latvijā un Latvijai ir izdevies noturēt savu stabilo pirmo vietu Eiropā ziemeļu gulbju mazuļu apgredzenošanas skaita ziņā. Pavasarī un vasaras sākumā, kad tika apsekotas ziemeļu gulbju ligzdas un perējumi, jaunos putnu skaits bija iepriecinošs, taču līdz gredzenošanas vecumam jauno putnu skaits vietām saruka pat par 70 %. Tam par iemeslu bija šīs vasaras lielais sausums, kā rezultātā dīķi izžuva, mazuļiem trūka barības un plēsēji varēja vieglāk piekļūt to ligzdām.

Tomēr neskatoties uz to, ziemeļu gulbju izplatība Latvijā pieaug. Ziemeļu gulbji, kas līdz šim lielākoties bija sastopami Kurzemes pusē, palēnām izplatās pa visu Latviju. 2006. gadā pirmo reizi tika apgredzenoti gulbji Cēsu rajonā un Balvu rajona Rugāju pagastā.

Ziemeļu gulbju izpētes projekts Latvijas Dabas muzejā turpinās jau trešo gadu un ilgst visa gada garumā. Tā ietvaros notiek migrējošo gulbju uzskaite, ligzdu un perējumu apsekošana, spalvmetēju un mazuļu gredzenošana, kā arī gredzenoto gulbju kontrolēšana. Pa šiem gadiem Latvijas Dabas muzejā ir izveidota datu bāze, kurā glabājas visa informācija un ziņas par Latvijā apgredzenotajiem gulbjiem un to tālākajām gaitām. Muzejā regulāri pienāk informācija no Polijas, Vācijas un citām Eiropas valstīm par mūsu gulbju migrācijas ceļiem. Ziemeļu gulbju gredzenošana ir svarīgs zinātnes projekts, kas palīdz izpētīt Latvijas faunu, šo putnu dzīvesveidu un migrācijas spējas.

29. augustā plkst. 11:00 Latvijas Dabas muzeja konferenču zālē notiks preses konference par projekta norisi.

Tajā piedalīsies Latvijas Dabas muzeja ornitologs, projekta vadītājs Dmitrijs Boiko, muzeja direktore Skaidrīte Ruskule un projekta finansētāja Latvijas Vides aizsardzības fonda direktore Sandra Bērziņa

Sīkāka informācija: muzejā pa tālr. 7356025

24, 2006, 16:26Vineta Grigāne
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] 6 [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [Next page>>] Records in this group: 190
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------