Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Imperfections, Mistakes


Hide answers
1 [2] [3] [4] [5] [6] [Next page>>] Records in this group: 48
Order: ^
Šei varētu ieviest sadaļu „Bioloģiska rakstura nejēdzības masu saziņas līdzekļos”, piemēram, pirms nedēļas, 23. aprīļa „Gribu būt miljonārs” spēlē, jaunietis uz jautājumu par gorillu zinātnisko nosaukumu atbildēja pareizi, lai arī tika aizraidīts kā nepareizi atbildējis.

Dzīvnieku sugas latīnisko vārdu veido divi vārdi – ģints un suga. Gorillas gadījumā attiecīgi Gorilla gorilla. Trīs vārdus izmanto pasugu apzīmēšanai, piemēram, Gorilla gorilla gorilla ir rietumu zemieņu gorilla. Vienu vārdu – ģints apzīmēšanai (Gorilla). Tātad, uz jautājumu par to, kāds ir gorillas zinātniskais nosaukums, jebkura no pirmajām trim atbildēm (Gorilla, Gorilla gorilla, Gorilla gorilla gorilla) ir uzskatāma par vienlīdz pareizu. Vienīgā nepareizā atbilde bija Gorilla gorilla gorilla gorilla.

Bez rietumu gorillas dažādi autori vēl izdala citas pasugas, kā Gorilla gorilla graueri, Gorilla gorilla diehli, Gorilla gorilla beringei. Literatūrā sastoma arī otru suga – Gorilla beringei.

2, 2005, 18:50Jaunais dabas pētnieks
* Answers and Comments ->

Piekrītu tev! Tā atbilde nebija pareiza! Jaunietiem vajadzēja tikt tālāk!
25, 2005, 19:23Anny
«Ilustrētās Zinātnes» 2006. gada februāra (3) numurā 16. lappusē ir īss rakstiņš „Zieds pievilina ar gaismas šovu”. Tiek apgalvots: „Mirabilis jalapa zieds atveras vēlu pēcpusdienā un zied visas nakts garumā – laikā, kad bitēm un citiem apputeksnētājiem to grūti pamanīt.” Ja maldos – palabojiet, bet nezinu gan nevienu biti, kas dauzītos apkārt pa nakti medu vākdamas.

Piedevām, mazā rakstiņa maldinošais teksts liek domāt, ka ieejot dārzā, kur aug šādas puķes, cilvēkam apkart paveras spocīgi zaļa gaisma. Patiesībā, cilvēks, bez papildus aprīkojumu, šo ziedu fluoerescenci neredz.

21, 2006, 12:23Zirneklītis
* Answers and Comments ->

Par to redzēšanu un saskatīšanu gan palieku pie sava. Rakstiņā, kas atrodams «Discovery Channel», tieši tas tiek apgalvots. Šis rakstiņs, savukārt, atsaucas uz publikāciju žurnālā «Nature».

Norādes:

23, 2006, 8:41Zirneklītis
"Prāta bankas" jautājumi jau arī nav labāki - nereti ir bijušas aplamības. Nesen, piemēram, uzzināju, ka ir tādi putni ČIPSTI Latvijā... Bija jāpasaka, kura no četrām izvēlēm ir putni - čipsi, čipsti u.t.t. Ja es piedalītos tajā spēlē, laikam nekas cits neatliktu, kā piecelties un aiziet. Sapratu jau, ka domātas čipstes, bet vai tad tiešām nevar mazliet nopietnāk tie jautājumu sastādītāji savam darbam pieiet?
21, 2006, 12:49Vilcene
Answers and Comments ->
Atļaušos pārpublicēt jau sen «Latvijas dabai» iedotu Dr. biol. emer. Edgara Vimbas iedotu rakstiņu:
----------------

Iepazinos ar žurnāla «Dārzs» 2001. gada 8. numuru. Pārsteidz tas aplamību klāsts, kas lasāms citādi lieliski iecerētajā rakstā „Vai tie ir dadži?” (bez autora) un kroplie augu latīniskie nosaukumi A.Tereško rakstā „Vesels kā rutks”.

Sāksim ar pirmo rakstu. „Īstais dadzis latīņu valodā saucas Carduus…”. Nesaucas! „Carduus” latviski ir „dzelkšņi”. „Neīstie dadži Cirsium…”. Nu visīstākie dadži! Nav arī tādas pļavu usnes (Cirsium arvense). Ir gan tīruma usne, uz ko arī norāda auga latīņu nosaukuma sugas epitets. Ģints Onopordon nez kāpēc saukta par ēzeļu dadžiem, lai gan to latviskais nosaukums ir „baltdadži”, kā tas pareizi lietots Tereško rakstā 33. lappusē.

Augu latīniskos nosaukumus mēs lietojam ne jau lai parādītu savu gudrību, bet lai lasītāji pēc šiem nosaukumiem literatūrā, kas rakstīta citās valodās, varētu atrast informāciju par šiem augiem, nezinot to nosaukumus šajās valodās.

A.Tereško rakstā minētie augu latīniskie nosaukumi ir izcila aplamu šo nosaukumu kolekcija.


Dotais latviskais Dotais latīniskais Pareizais nosaukums
nosaukums nosaukums
-----------------+---------------------------+-------------------------
gaiļbikši Primula vera Primula veris
sveķenes Viscaria vesca Viscaria vulgaris
dižzirdzene Angelika arhangelika Angelica archangelica
mātere Leonurus cordatus Leonurus cardiaca
zaķpēdiņa Gnaphalium uliginozum Gnaphalium uliginosum
baltdadži Onopordus acanthium Onopordon acanthium
vērmeles Arthemisia absinthus Artemisia absinthium
pūķgalve Drachocephalum moldavicum Dracocephalum moldavicum
mārdadzis Sillibum marianum Silybum marianum
kaķpēdiņas Chelicrhizium arenarium Helichrysum arenarium
lielā nātre Utrica dioica Urtica dioica
ceļmallapas Plantagus maior Plantago major

Turklāt būtu jāievēro, ka atbilstoši ZA Terminoloģijas komisijas atzinumam augu ģinšu nosaukumi rakstāmi daudzskaitlī, bet sugu nosaukumi vienskaitlī. Tātad „sveķenes, zaķpēdiņas, māteres” ir ģinšu nosaukumi, bet „lipīgā sveķene, dumbrāju zaķpēdiņa un sirds mātere” – sugas nosaukumi. Ja mēs rakstām „sveķene Viscaria vulgaris” – saprast jau var, bet precīzi gan tas nav. Ja nu nebūtu literatūras! Bet mums ir Latvijas Dabas enciklopēdija sešos sējumos! Vai tad ne autori, ne arī redakcija to nezin ?

Nebūtu minēto kļūdu un neprecizitāšu, par «Dārza» augusta numuru varētu teikt visu to labāko.

21, 2006, 13:05Zirneklītis
* Answers and Comments ->

Tā jau tas ir, kļūdas nebūtu pieļaujamas, it īpaši, pretenedējot uz
zinātniskumu... Bet parastam lasītājam tiešām ir vienalga, vai latīniski ir pareizs/
nepareizs/nav vispār nosaukuma. Tas, protams, nepaslīd garām nepamanīts
profesionālim... Bet tādiem jau tas žurnālītis nav domāts...
22, 2006, 10:02Ģederts

Tā jau var aizrunāties līdz tam, ka pareizrakstība ar' ir tikai priekš valodniekiem. Ja nu reiz liek latīniskos nosaukumus, tad jāliek tos ir pareizi. Galu galā, tie ir vienīgie, pēc kuriem var samērā droši doto augu atrast kaut vai internetā.
23, 2006, 18:58Zirneklītis

Nujaja... Piemēram, Google uz Utrica dioica dod 253 adreses. Sākumā gan lapni
pajautā: Did you mean: "Urtica dioica"? Valodai jau arī jāattīstās...
23, 2006, 23:37Ģederts

njaa ... ta nu gadas :(
15, 2008, 16:11...
19. februārī Latvijas radio 1. programmā R.Grāveres veidotajā raidījumā "Pagātnes liecības" par Dikļu pagastu stāstīja par Dikļu parka liepu aleju, sauktu par moku aleju, kurā koku vainagi ļoti zaroti un zari izlocīti. Pagasta pārstāve sacīja, ka mūsdienās jau mēs to protam zinātniski pareizi izskaidrot un zinām, ka koki stādīti ar saknēm uz augšu. Šādi ar saknēm uz augšu stādīti koki esot zināmi vēl divās vietās.
21, 2006, 13:21miks
* Answers and Comments ->

Droši vien domājusi vēl Katvaru parku. Tur tās nabaga liepas arī ir traki samocītas un kroplīgas. Tas mīts par ačgārni iestādītiem kokiem gan ir dzīvelīgs. Grāveres kundze gan jāapbēdina, ka zinātnieki turpina ietiepīgi apgalvot, ka kokiem saknes ir tur, kur tām jābūt – zemē.
21, 2006, 14:18Zirneklītis

Tās ir sekundārās saknes attīstījušās zemē, bet primārās pārveidojušās par
zariem, tāpēc arī ir stipri atšķirīgi. Bonzai!
21, 2006, 19:01Ģederts

Tik tiešām šie ir iestādīti kājām gaisā? Jebšu kas viņiem nodarīts?
22, 2006, 6:51Zirneklītis

A pirmkārt i pa priekšu: R.Grāveres raidījumu nesauc vis "Pagātnes liecības" bet gan "Gadsimtu liecības".
A otrkārt un vispār: minētās muļķības izskanēja nevis iepriekšminētajā raidījumā, bet gan I.Mačas veidotajā raidījumā "Dzīvesziņa", kurš skan uzreiz pēc "Gadsimtu liecībām" (ieejiet Latvijas Radio mājaslapā un noklausieties, - par Dikļu parka jocīgajiem kokiem saruna ir ap 7:30 (ieraksta hronometrāža).
A treškārt un ja godīgi: tā frāze "..mēs šodien kā gudri cilvēki izskaidrojam ..(seko Mika pārstāstītais sviests)" skan tiešām jauki.
Skaistākais jau ir tas, ka šīs ultradzīvelīgās muļķības noteikti tiek iedzītas skolasbērniem un sētas un kaisītas ikvienā pateicīgā substrātā (a ļa lētticīgu ekskursantu izskatā).
BET !!!
Tā kā par tautas gara mantām ir jārūpējas, es domāju, ka mēs varētu apspriest, ko vēl (NE)varēja (NE)darīt sentēvu dārznieki pēc tam, kad bija iestūķējuši ar galotni pa priekšu koku zemē. Kā, piemēram, notika gaisā palikušo sakņu aplaistīšana un, galvenais, mēslošana (vismaz pirmajā laikā, kamēr stulbie zari iemācās pildīt viņiem jaunatvēlētās funkcijas).
UN VISPĀR:
Kādas vēl rituālās (NE)darbības (NE)varēja (NE)tikt (NE)veiktas vai bija pat obligātas, lai koka zari augtu uz leju.
Piedāvāju:
1. Broutegāna pamestas žēlabās mirušas jaunives ierakšana zem koka saknēm (lai koks aug vēl sērīgāks).
2. Bakšteina siera iekāršana virs koka pavasarī(lai jaunie dzinumi riebumā grīļodamies nevis vienkārši augtu bet až kristu uz leju.
3. Pumpuru apkaisīšana ar sikspārņa nagu pelniem pilnmēness naktī, skrienot ap koku pretēji pulksteņa rādītāja virzienam un izkliedzot neartikulētas skaņs.
Biedri! Domāju, ka mūsu šodien kā gudru cilvēku sviekstaināko ideju izkristalizēšana caur paralēli perpendikulāro garamantu diagonālo prizmu varētu būt nozīmīgs ieguldījums mūsu kopējā SVIEKSTA druvā!!!
22, 2006, 12:14garamantu apkopējs

es dom., šāds stāsts bagātina vietējo kultūrvidi vai kaut ko tamlīdzīgu.
kāda vaina ir stāstam, ka lubāna ezers ir nokritis no gaisa, ka velnezeri radušies no velna nepareizas darba organizācijas utt? arī mūsdienās var rasties šādi jauni sāsti, kās sākumā daudziem liekas ticami, un kā tādi tiek izplatīti, bet gadsimtu gaitā iegūst citu vērtējumu. vai cilvēki tic vai netic teikām, kuras stāsta, un, ja netic, tad kāpēc stāsta to, kam netic, tas ir man ne pārāk saprotams jautājums.
22, 2006, 13:54saaukstēšanās

Nu tak jau, ka nekādas vainas. Aiz to jau es aicinu bagātināt un liriski tālāk izdaiļmālēt šīs folkloras pērles.
22, 2006, 16:59garamantu apkopējs

Stāstot teikas, parasti netiek apgalvots „..mūsdienās jau mēs to protam zinātniski pareizi izskaidrot un zinām..”.
23, 2006, 19:13Vērotājs

jā, bet "industriālajās balādēs" tieši zinātniskums rada visvairāk šausmu
elementu...
23, 2006, 19:21Ģederts

Vaiī, dieniņ cik lustīga diskusija! To augšminēto raidījumu es reizes divas dzirdēju un patika man tas stāsts par ačgārnajiem kokiem. Ir gadijies tādus arī redzēt un bija pat doma savā dārzā tādu eksperimentu izmēģināt. Tak palika tomēr žēl nabaga koku - par ko viņi pelnījuši augt ar kājām gaisā? Un pareizi nosaukta moku aleja - laikam kociņi ne pa jokam nomocijās, kamēr ieauga. :(
24, 2006, 12:36Mikī

No visa augstāk lasītā, saprotu, ka tas ...
5, 2006, 21:07Givers
Continue here -» ...

Reku var apskatīties uz Katvaru muižas parka liepu stādījumiem:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=ainavas&M=1&k=parki/Katvari/&t=1
6, 2006, 12:27Zirneklītis
Izskatās, ka biologi ir ļoti neapmierināti, ja redz citus rakstām, runājam vai rādām muļķības par dzīvās dabas lietām. Bet paši 'grēko' citu zinātņu jomās. Nu, piemēram, šī gada skolēnu Bioloģijas valsts olimpiāde. Jautājums, kurā valstī tika klonēta Dollija? Pareizā atbilde - Skotijā. Katrs skolēns, kurš ir mācījies ģeogrāfiju, zinās, ka Skotija nav valsts, tādēļ uzskatīs šo atbilžu variantu par nepareizu.
22, 2006, 14:27Skolotāja
* Answers and Comments ->

Mīļā skolotāja, te neviens neapgalvo, ka biologi nekļūdas. Pie tam, par klonēšanu
ir tīri bioloģijas, nevis citas jomas jautājums. Bet vai drīkst jautāt - vai tie bija
jautājumi ar atbilžu variantiem? Un, ja tā, kādi bija šie konkrētā jautājuma
atbilžu varianti? Un vai jautājums tomēr nebija "kur tika klonēta Dollija"?
22, 2006, 15:27Ģederts

Pagaidām vēl fakultātes mājas lapā ievietoti tikai olimpiādes rezultāti. Par iepriekšējiem gadiem ir arī visi uzdevumi un testi. Kad ievietos, tad jau varēs redzēt, ja nepaspēs izlabot ...
22, 2006, 18:11Skolotāja

Tad no kurienes Jums ir informācija, ka jautājuma formulējums bija tieši tāds, kā
Jūs sākumā minējāt, t.i., pieminot terminu "valsts"?
22, 2006, 18:13Ģederts

Tiko izvilku no grīļīgās nepadarīto kaudzes apakšas 11-12. klašu testa uzdevumus. Skolotājai taisnība, 4.2. jautājums ir „Kurā valstī klonēja Dolliju?”.

p.s. Tāpēc jau tika ieviesta šī sadaļa, lai kopīgiem spēkiem labo citu un savas ielaistās kļūdas.

p.p.s. Vēsturiski raugoties, Skotija bija neatkarīga valsts, kura pievienojās (tika pievienota?) Anglijai 1603. gadā. Tiesa, Dollijas klonēšana notikās mazliet vēlāk ;) .

p.p.p.s.Saskenēšu vēl atlikušās bildītes un tad gan uzdevumus ievietošu.

23, 2006, 8:11Zirneklītis

Zirnekli, bet kādi ir atbilžu varianti? Un KURŠ sēne to izdomāja? jo tas patiesībā
NAV bioloģijas jautājums, po, kādā valstī...
23, 2006, 14:21Ģederts

Tā ir Bioloģijas vēsture =) . Variantus no galvas neatceros. Bija Vācija un vēl kaut kas. Ceru, ka līdz rītam ielikšu visus uzdevumus mājas lapā.

Kurš izdomāja pilnīgi droši nezinu. Pāradresēšu šo jautājumu iespējamam vaininiekam.

23, 2006, 16:01Zirneklītis

jā, jā, es arī reiz piedalījos bioloģijas olimpiādē, un man vēl aizvien ir dusma par to, ka liela daļa jautājumu bija par bioloģijas vēsturi. ir jau, protams, derīgi zināt, kurā gadā ir dzimis Pastērs, un tamlīdzīgi, bet šī tomēr ir bioloģijas un nevis vēstures olimpiāde, turklāt pilna galva ar gadaskaitļiem vēl automātiski nenozīmē orientēšanos dabas procesos.


nezināju, ka vēl aizvien ir tādi jautājumi.


kur klonēja dolliju? laboratorijā. uz/zem galda. burkā.

24, 2006, 16:12Vija

Paldies, par sapratni. Bet skolēniem pareizo un nepareizo atbilžu punkti jau saskaitīti un vietas sadalītas ...
Tā vien liekas, ka zinātnieki, kas organizē olimpiādi, uzskata to par vienkārši 'skolēnu pasākumu', tātad kaut ko mazsvarīgāku nekā viņu pašu 'lielā zinātne' ...
25, 2006, 17:43Skolotāja

zini, Skolotāja, tādiem īpaši aktīviem zinātniekiem nemaz nav laika ar to
nodarboties... tur jau laikam ir tā nelaime... tie paši mūsu asistenti vien laikam
tie ir. bet īsti labi nezinu. un kāds, acīmredzot, par to pat naudu saņem. tas jau
ir sliktāk. es ceru, ka viņi vismaz te atvainosies par šādu kļūdu un nākamreiz
neliks tik stulbus un nesvarīgus jautājumus.
26, 2006, 13:23Ģederts

Ja kādam interesē, Republikas ...
27, 2006, 9:20Zirneklītis
Continue here -» ...

Tā kā es biju persona, kas apkopoja uzdevumus, atvainojos par pieļauto kļūdu uzdevuma tekstā, liekot nosaukt valsti, kurā klonēta Dollija. Lai gan jautājums bija formulēts neprecīzi, skolēni pareizo atbildi viennozīmīgi varēja atrast, jo variants "Lielbritānija" netika piedāvāts.
Tāpat nekad nav jautāts, kad ir dzimis Pastērs. Jautājumi ir par atklājumiem un gadsimtiem. Starp citu, piemēram, Vācijā, daudz lielāku lomu piešķir bioloģijas vēstures izzināšanai.
Lūzam visus aktīvos kritizētājus nākamajai olimpiādei iesniegt savus uzdevumu variantus žūrijas komisijas priekšsēdētājam LU Bioloģijas fakultātes dekānam U. Kondratovičam līdz šā gada oktobra beigām. Šāds aicinājums izskan regulāri, tomēr atsaucība gan varētu būt lielāka. Izsaku vēlreiz paldies žūrijai, arī studentiem, kuri nebūt nestrādāja "ķeksīša pēc", bet gan tādēļ, ka darīja to ar prieku un no sirds. Centīsimies turpmāk kļūdas novērst, tomēr jāatzīmē, ka nekad nekļūdās tikai tie, kas neko nedara. Lai veicas mūšu šā gada komandai: D. Perminovam, A. Grudulam, A. Krēsliņai un J. Bezdelīgam!
28, 2006, 8:31Maruta Kusiņa

Paldies Zirneklītim par olimpiādes uzdevumu ievietošanu, man tie likās ļoooti interesanti, jo ir gadījies pirms daudziem gadiem pašai piedalīties valsts olimpiādē un tad gan bija daudz vieglāk! tagad uz daudziem jautājumiem vispār nevarēju atbildēt un tik milzum daudz ģenētikas, gadsimtu un svešvārdu! Ārprāts!!! Bet nu tagad jau citi laiki, skolēni arī laikam gudrāki....
Cienījamo, Zirneklīt, vai ir iespējams uzzināt arī pareizās atbildes olimpiādes uzdevumiem? Citādi es netiku skaidrībā ar dažiem.... Hm.
Cienījamā, Kusiņas kundze! Pēc Jūsu komentāra saprotu, ka jebkurš var piedāvāt savus uzdevumu (un varbūt arī testa) variantus. Vai arī es, pat ja man nav biologa izglītības, bet ir liela interese, vēlme un entuziasms? Un vai uzdevumu autori saņem arī kādu atbalstu? Paldies!
28, 2006, 11:02Mikī

Labrīt, Mikī!
Ja ir vēlme, protams, gaidīsim Tavus uzdevumus. Ar samaksu ir tā, ka fakultātei ir līgums ar IZM par visu uzdevumu sagatavošanu kopumā, bet samaksa par kādu atsevišķu uzdevumu vai testa uzdevumu sanāktu ļoti simboliska. Protams, varam apsolīt kādu pārsteiguma balvu. Veiksmīgu dienu!
1, 2006, 8:31Maruta

PALDIES! Iepriecinoša vēsts. =)
1, 2006, 12:04Mikī
"Ilustrētā Zinātne" 4. Nr. 2006.g. Mums visiem patīk šis žurnāls. Bet atsevišķi
raksti, sniedzot vienpusīgu vai nepilnīgu informāciju, var radīt nepariezu
priekšstatu.
"Cik daudz izdzer koki?" 10 lpp.
Fakti par ūdens "uzsūkšanu" kokos ir O.K. Bet interpretācija nav visai skaidra.
Pirmkārt, nav ne ar vārdu pieminēta "transpirācija", kas ir visa ūdens
uzņemšanas procesa pamatā. Tāpēc paliek neskaidrs, kam tas viss vajadzīgs?
Apgalvojums "Koki ūdeni galvenokārt izmanto tam, lai lapām piegādātu
minerālvielas" ir vienkārši smieklīgs. Tikpat labi var apgalvot, ka cilvēks dzer,
lai kāju pirkstiem piegādātu vitamīnus. Iesaku pakonsultēties ar augu
fiziologiem, piemēram, doc. M. Vikmani LU Bioloģijas fakultātē, pirms
nākamreiz ievietojat kautko par tādām tēmām. Bez tam, apgalvojums, ka
"kokiem ir GRŪTI uzsūknēt ūdeni augstāk par 100 metriem" uzvedina vēl uz
dažām ačgārnām asociācijām. Nu nav kokiem GRŪTI, ne arī viņi ŠAUSMĪGI
MOCĀS... Un no kokiem tikai atsevišķu sugu visgarākie individīdi sasniedz
100 m garumu:
http://hypertextbook.com/facts/2001/OlgaVapnyar.shtml
http://www.gianttrees.com.au/tall.htm
Kāpēc tas tā, var palasīt šeit:
http://www.nature.com/news/2004/040419/full/040419-5.html
28, 2006, 15:17Ģederts
* Answers and Comments ->

Kur var dabūt "Ilustrētās zinātnes" 4. numuru??? Man tāda vēl nav! :(
28, 2006, 16:18Mikī

manā pastkastītē! =)
28, 2006, 16:35Ģederts

Ehē, manā kastē arī beidzot uzradās! =)
Vispār interesanti fakti par tiem dzerošajiem kokiem, man patika. Jāpiekrīt, ka pēdējās divas rindkopas ir visai jocīgas, kaut gan mani vairāk izbrīna tas, kā ir iespējams izmērīt tos 1000 litrus, ko kāds koks ir "izdzēris"?
1, 2006, 12:23Mikī

Izmērot caur saknēm uzņemtā ūdens daudzumu (kopējais mīnus cik palika
neuzņemts) vai arī mērot transpirācijas intensitāti, jo, jo vairāk uzņem, jo vairāk
iztranspirē caur lapu atvārsnītēm...
1, 2006, 12:40Ģederts

Vai tas nozīmē, ka eikaliptam uzmauc virsū milzīgu plastmasas maisu un tad savāc tajā iztranspirēto ūdeni? Es atceros tādas bildītes botānikas grāmatā, kur maiss bija uzmaukts pelargonijai!
2, 2006, 8:38Mikī

Nezinu gan par eikaliptiem. Bet maisu lietot varētu tikai īslaicīgi, jo lapotnes
mikrovide (gaisa apmaiņas samazināšanās, ūdens tvaika koncentrācijas
palielināšanās u.c.) noteikti ietekmē arī transpirācijas intensitāti. Eksperiments
nebūtu korekts.
2, 2006, 10:27Ģederts

Te vēl vietā būtu aizrādīt uz «Ilustrētās Zinātnetnes» rakstu stilu, ko esmu nodēvējis par „izbrīnīto naivismu” vai „jūsmīgo naivismu” – teksts piebārstīts ar izsaukuma zīmēm un pārspīlējumu izsakošiem vārdiem un apgalvojumiem. Kolēģi gan te apgalvo, ka tikai šādi rakstot varot tikt līdz skolēniem neiestiegot Sīrupā vai nepazūdot miglā, kas ar skaļu Puff radusies no nekā.
2, 2006, 12:32Zirneklītis

Zirneklis ar Ģedertu acīmredzami nav šī žurnāla mērķauditorija =)


kaut gan, varbūt vēl pakritizēsim žurnālus "zīlīte" un "ezis"

2, 2006, 12:49Vija

Ja kas, man «Ilustrētā Zinatne» patīk un es to lasu un lasīšu (ja vien «IZ» man neatņems abonentu ;) ), bet vai tādēļ es nedrīkstu izteikt to, kas man netīk? Ja reiz tā runā par zinātni, tad varētu arī uzklausīt, ko par aprakstīto tēmu domā dažādi zinātnieki (pie kuriem sevi gan neiedalu) vai zinātkāri lasītāji (kā es).

Veltījums Ģedertam: Starp citu, Tevis uzrādītajā «Nature» rakstā koku augšējās lapas CĪNĀS, lai dabūtu ūdeni =) .

«Ezis» uni «Zīlīte» nav populārzinātniski žurnāli.

2, 2006, 13:11Zirneklītis

Paldies par kritiku, godīgi sakot, tā man nav negaidīta. Ir taisnība gan tiem, kuri norāda uz “Ilustrētās Zinātnes” vienkāršoto pieeju parādībām, kas prasītu sīkāku skaidrojumu, gan arī tiem, kurus nesajūsmina daudzu rakstu mazliet bērnišķīgais stils.
Te nu jāsaka tā – lai kaut ko iegūtu, kaut kas ir arī jāupurē. “IZ” pamatuzdevums ir radīt interesi par zinātni cilvēkos, kam tā ir “tumša bilde” vai, vēl ļaunāk, šķiet neizturami garlaicīga un sausa nodarbošanās. Tāpēc žurnāls cenšas balansēt uz korekta zinātnes faktu atspoguļojuma un izklaides robežas. Ne vienmēr tas izdodas tik labi, cik gribētos, īpaši īsajos gabaliņos, kur ļoti ierobežotais teksta apjoms parasti neļauj sniegt izsmeļošu skaidrojumu. Dažkārt gadās arī faktu kļūdas.
Tādēļ es būtu priecīgs, ja visi lasītāji, kuru profesionālās zināšanas ļāvušas konstatēt kļūdas vai maldinošu faktu interpretāciju žurnāla materiālos, par to rakstītu uz mūsu redakcijas adresi ilustreta.zinatne@mgtops.lv. Mūsu skandināvu kolēģi, kuru izdevums ir pamatā “IZ” latviešu versijai, katra žurnāla numura vēstuļu sadaļā ievieto kritiskas lasītāju atsauksmes un arī precizējumus iepriekšējo numuru materiāliem. Arī es labprāt sekotu viņu piemēram, ja tikai speciālisti ar šādām atsauksmēm neskopotos. Vislabāk, ja tajās būtu minēts nevis tas, kas žurnālā NEBIJA rakstīts pareizi, bet gan, kā BŪTU bijis pareizi. Starp citu, tieši sadaļa “Jautā mums” šajā ziņā tiek pieminēta bieži, jo, cenšoties pēc iespējas vienkāršāk atbildēt uz lasītāja jautājumu un neizmantot terminus, kas prasa papildu skaidrojumu, bieži gadās palaist garām svarīgas nianses.
Visbeidzot, žurnāla rakstu kopējais stils. Zinu, ka pret to varētu būt iebildumi gan zinātniekiem, gan arī nopietnu populārzinātnisku žurnālu lasītājiem ar priekšzināšanām. Tomēr jāatceras, ka mūsu žurnāla pastāvēšanai ir ļoti svarīgi aptvert pēc iespējas lielāku lasītāju auditoriju, īpaši jaunāko paaudzi. Mūsu televīzijas, interneta un reklāmas laikmetā tas nozīmē viegli uztveramus, strukturētus tekstus, krāšņus attēlus, skanīgus saukļus un sensacionalitāti. Protams, līdz ar to žurnāls arī kaut ko zaudē, taču esmu pārliecināts, ka ieguvums ir lielāks - atmodināta zinātkāre. Iespējams, tekstos mazliet var kaitināt antropomorfisms – tikai cilvēkam raksturīgu īpašību un rīcības piedēvēšana dzīvajai un nedzīvajai dabai, pat mikropasaules parādībām un tehnikas sasniegumiem. Šāda pieeja izmantota apzināti, jo ļauj nekompetentam lasītājam labāk iejusties aprakstītajā parādībā. Protams, mēra sajūta vajadzīga arī šeit, tāpēc ņemšu vērā aizrādījumus par tādiem pārspīlējumiem, kas jau rada pilnīgi greizu priekšstatu. Tomēr domāju, ka apgalvojums “kokam ir grūti uzsūknēt ūdeni lielā augstumā” vēl pie tādiem pārspīlējumiem nepieder.
Līdz turpmākai sarakstei Jūsu portāla lapās!
2, 2006, 15:14Vents Zvaigzne, "IZ" redaktors
Vēl "Ilustrētā Zinātne" 4. nr.
Sadaļa "Labākais jautājums". - "Vai divas lietas var būt identiskas".
Brīnišķīgs novērojums - ka dabā pastāv fenotipiskais plastiskums, kas
izpaužas kā ģenētiski identisku(a) organismu(a) morfoloģiskā u.c. dažādība,
daudzveidība - pārvērsts pārspriedumos par mikropasaules "dzīvi". Ja jau bija
vēlme par to runāt, vajadzēja izmantot kādu nebioloģisku piemēru. Tagad
sanāk, ka lapas ir atšķirīgas tāpēc, ka katrā no tām citādāk kustas atomi...
28, 2006, 15:24Ģederts
Answers and Comments ->
1 [2] [3] [4] [5] [6] [Next page>>] Records in this group: 48
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------