Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Amphibia and Reptilia


Hide answers
1 [2] [3] [4] [5] [6] [7] [Next page>>] Records in this group: 56
Order: ^
Paldies, uzrakstiet vairāk par čūskām
4, 2005, 7:57Skolēns
* Answers and Comments ->

Sveiks,
Par čūskām var atrast Latvijas Dabas lapā:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/raapinieki/#v141
4, 2005, 20:13Zirneklītis
Atsuutiet kauko par latvijas vai kaadaam citaam chuuskaam plzzzzzzz!!!!!(Es krokodiilu mednieks 2)
18, 2005, 22:32A.Ds.
* Answers and Comments ->

Kaut kas jau ir atrodams jau šinī serverī:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/raapinieki/#v141
19, 2005, 13:03Zirneklītis
Dzirdēju, ka krupji var uzpūsties un uzsprāgt.
Vai varat izskaidrot šo fenomenu?
6, 2005, 20:15Didzis no Saulkrastiem
* Answers and Comments ->

Būsi aplami dzirdējis.
6, 2005, 22:37Zirneklītis

ja palīdz tad var!
11, 2005, 21:11eliins

Uzpūsties var, bet nevar pārsprāgt no tā. Pats esmu izprovocējis parasto krupi, imitējot ar roku ložņājošu kustību. Piepūšoties šie abinieki aizsargājas no čūskām (baida!).
8, 2006, 22:06Arnis

Uzpūsties var, bet nevar pārsprāgt no ...
8, 2006, 22:07Arnis
Continue here -» ...
Cik lieli ir latvijaa dziivojoshie purva brunjurupuchi un kur ir taas vietas, kur shos dziivniekus var apskatiit briivaa dabaa (kur vinji ir redzeeti)?
25, 2005, 14:40kate
* Answers and Comments ->

Purva bruņurupuči ir sastopami ĻOTI reti, tādēļ ir maz cerību tos apskatīt brīvā dabā. Vairāk par viņiem vari uzzināt:
27, 2005, 13:18Zirneklītis
Vai mājās (telpās) var pieradināt dzīvot vardīti vai krupi, kas iepriekš dzīvojis dārzā? Ja var, tad kā to izdarīt un ko dot ēst?
4, 2005, 18:37varžuks
* Answers and Comments ->

Vardēm un krupjiem nepieciešami terāriji ar katrai sugai vajadzīgo mitrumu, gaismu un siltumu. Vardēm vajag arī peldbaseinu. Jaaudzē mušas vai prusaki augu gadu =) Pamatā abinieki ēd (ķer) tikai to, kas kustas. Un atceries, „Tev vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis.” Antuāns de Sent-Ekziperī

Ja nebiedē angļu valoda, tad vairāk var palasīties lapā http://allaboutfrogs.org/info/index.html .

5, 2005, 0:00Zirneklītis

mees ar varzu barosanu nenodarbojamies, apvaicaajies http://www.rigaszoo.lv - tur ir liela pieredze abinieku audzeesanaa.
5, 2005, 12:02Vija
Vai krupji dziivo juuras krastaa? ja es juras krastaa redzu krupi, tad ko vins tur dara - ker kukainus, jeb vinam tur ir maajas?
15, 2005, 11:47Ansis
* Answers and Comments ->

Visticamāk, ka esi redzējis smilšu krupi (Bufo calamita), kas liedagā gan dzīvo, gan barojas, gan vairojas. Smilšu krupis ir mazāks par parasto krupi un to viegli atšķirt pēc raksturīgās dzeltenās svītras pāri mugurai. Dienu viņš pavada ieracies zemē. Uzturas galvenokārt stāvošu ūdeņu tuvumā, sausās, smilšainās vietās. Sastopams jūrmalas kāpu zonā.

Narstošanai (maijs – jūnijs) parasti izvēlas nelielus dīķus, smilšu vai grants karjerus, bieži vien arī dziļākas peļķes ar jūras ūdeni liedagā, jo smilšu krupis, atšķirībā no pārējiem mūsu abiniekiem, ir mazjutīgs pret ūdens sāļumu.

Tās smilšu krupja populācijas, kas dzīvo jūrmalā, pastāvīgi svārstās uz iznīcības robežas. Atšķirībā no samērā stabilās un drošās iekšzemes dzīvesvides, ūdenstilpes liedagā negaidīti izveidojas un pazūd ikgadējās vētrās. Parasti peļke krupjiem šķiet īpaši pievilcīga uzreiz pēc izveidošanās, taču tajā vēl nav izauguši ūdensaugi vai izveidojušās citas slēptuves, un kurkuļi izrādās viegli pieejams laupījums plēsoņām. Šādās ūdenstilpēs kurkuļi parasti neizdzīvo līdz metamorfozei. Nākamajā gadā tāda ūdenstilpe krupjus joprojām interesē un tie tur veiksmīgi vairojas, taču trešajā gadā tā vai nu izzūd, vai arī ir pilnībā aizaugusi un nārstam nepiemērota, tāpēc ne katrs gads ir krupju populācijai veiksmīgs.

Zināšanas tika pasmeltas no http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/raapinieki/#v137 un http://www.latvijasdaba.lv/9/view_0_descr.asp?id=118 .

16, 2005, 0:45Zirneklītis
Sveicinaati!
Vakar gadijaas satikt liidz shim neredzeetu krupiiti. Peec sugu apraksta spriezot - zalais krupis. Kur? - Riigaa, Sarkandaugavaa. Varbuut veertiiga info ?
3, 2005, 11:25Janis
* Answers and Comments ->

Paldies par ziņu,

Zaļie krupji dzīvo ļoti dažādos biotopos. Vairojas dažādos ūdensbaseinos ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni - purvos, dīķos, ezeros, grāvjos, kanālos, upju līčos un citur. Parasti izvēlas seklas ūdenstilpes. Dienā slēpjas zem dažādiem priekšmetiem un alās. Ziemo pagrabos, bedrēs, alās. Labprātāk uzturas urbanizētās teritorijās.

3, 2005, 16:37Zirneklītis
kā hameleoni spēj mainīt krāsu???=)
14, 2006, 18:34karīna
* Answers and Comments ->

Savu krāsu, vairāk vai mazāk, māk mainīt visas hameleonu dzimtas (Chamaeleontidae) sugas. Viens no kļūdainiem pieņēmumiem ir, ka hameleoni maina krāsu pielāgojoties apkārtējās vides krāsām. Viņiem tas sanāk pats par sevi, bet ne tādēļ viņi maina krāsu. Patiesībā hameleonu krāsu ietekmē temperatūra, gaisma, kā arī paša dzīvnieciņa garastāvoklis un dvēseles noskaņojums. Mainoties viņa emocionālam stāvoklim, mainās arī dzīvnieciņa krāsa. Varētu būt, ka, pazeminoties apkārtējai temperatūrai, hameleoni kļūst tumšāki, lai labāk uztvertu saules siltumu. Iespējamā krāsu gamma ir atkarīga no hameleonu sugas. Daudzi no viņiem var kļūt dzelteni, zaļi, bāli vai tumši brūni, bieži ar tumšākiem vai gaišākiem plankumiem.

Krāsu maiņu nodrošina krāsu pigmentu granulu izkliedēšana vai sakopošana pigmentu šūnās, ko nosaka autonoma nervu sistēmas darbība. Šis pigmentu šūnas ir izvietojošās hameleona ādā dažādā dziļumā. Visdziļāk ir tās šūnas, kuras satur tumši brūno pigmentu melanīnu. Šo šūnu izaugumi sasniedz arī ādas virspusi. Kad hameleons jūtas nomākts, melanīns tiek nosūtīts tuvāk ādas virspusei, tādējādi padarot hameleonu tumšāku. Citas šūnas, kas satur citus pigmentus, spēj sarauties un izplesties, tādējādi samazinot vai palielinot to redzamo virsmas laukumu, kas, skatoties kopumā, izpaužas kā krāsu maiņa.

15, 2006, 12:15Zirneklītis
Kādas ķermeņa uzbūves īpašības ļauj čūskām norīt lielu medījumu.Kā aa laupījumu sasmalcināšanu?Kur paliek kauli un mati?
17, 2006, 15:17Kaspars
* Answers and Comments ->

iesaku uzdot savu jautājumu speciālistam:
Andris.Ceirans at http://lva.gov.lv, andrisc at lanet.lv
20, 2006, 12:43Vija

Čūskām norīt lielu medījumu ļauj vaļīga uzvedība =) . Ja ne pašu čūsku, tad viņu kaulu. Gan žokļi var „izlekt” no enģēm, gan ribas paplesties (jo ribu gali nav saauguši => nav krūšu kurvja). Čūska uzmaucas medījumam, līdzīgi kā zeķe Tavai kājai. Tālāk pie darba ķeras barības vada un kuņģa muskulatūra, ka arī gremošanas fermenti. Čūskas spēja sagremot pārtiku ir atkarīga arī no apkārtējās vides temperatūras. Ja temperatūra paliek par zemu, čūska pat var saindēties no tā, ko pati aprijusi, un nomirt.

Čuskas savu barību nevar sakošļāt, bet norij veselu. Čūska no sava upura varot sagremot visu, atskaitot spalvas un nagus. Nesagremotās daļās pārtotp par to, par ko tās pārtop dzīvniekiem – par izkārnījumiem. Olēdāj čūskas „uzmaucas” olai, to pārspiež un, kad olas saturs satecējis čūskas kuņģī, čaumalu izspļauj.

21, 2006, 10:33Zirneklītis
1 [2] [3] [4] [5] [6] [7] [Next page>>] Records in this group: 56
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------