Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Mollusca


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] 10 [11] [12] [Next page>>] Records in this group: 100
Order: v
Cik ilgi austere var iztikt bez ūdens
22, 2006, 12:27Silvija
* Answers and Comments ->

Par austerēm sauc virkni gliemeņu (Bivalvia) ģinšu – Ostrea, Saccostrea, Crassostrea, Striostrea. Eiropā vislabāk pazīst Ziemeļatlantijas austeres (Ostrea sp.). Dažādām sugām jau iztrurība ir dažāda. Būtiski ir arī vai tā jau ir pieaugusi austere, vai tikai mazulis. Gliemenēm ir raksturīgs tas, ka nonākot sausumā, vāki noslēdzas, to dzīvības procesi ganrīz apstājas, līdz ar to tās var pārciest ievērojamas laika posmus bez ūdens. Piemēram, John A. Nell rakstā «The History of Oyster Farming in Australia» (Marine Fisheries Review, Summer, 2001) raksta par to, ka austeru audzētājiem iesaka izņemt no ūdens un paturēt līdz divām nedēļas sausumā viņu audzētās Sidnejas klinšu austeres (Saccostrea glomerata, S. commercialis) lai atbrīvotos no Klusā okeāna austeru (Crassostrea gigas) mazuļiem.
http://spo.nwr.noaa.gov/mfr633/mfr633.html
23, 2006, 11:47Zirneklītis
Labdien es veletos vairak uzinat par vingliemezi
15, 2006, 14:16Viktors
mustangs69 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

15, 2006, 15:33Zirneklītis
Es pavasarī dārzā sastādīju puķes.Ko darīt, lai to lapas neēstu gliemeži?
4, 2006, 18:35Lelde
* Answers and Comments ->

Ravēt un rušināt dārzu
See also:
Another message ( 23, 2005, 19:22)
4, 2006, 18:44Zirneklītis

visefektīvākā metode būtu nestādīt puķes tur, kur gliemežiem ir jāēd ;o)
/vai nu ieviest tādu dārzu, kur ik pa pusmetram ir pa vienam iestādītam lakstam un pārējais ir melna zeme, bez jeb kāda zaļuma (tādās vietās gliemežiem nepatīk uzturēties) vai arī visu nobetonēt un audzēt puķes podiņos (uz betona gliemeži arī nedzīvo).
indēšana un gliemežu nolasīšana, to skaitu samazināt samazina, bet neaizvāc gliemežus no dārza pilnībā, tātad varbūtība, ka tiks aizgraustas lapas paliks.
vēl var izmantot manu pieeju – neravēt dārzu vispār, tā lai gliemezim ērtāk būtu atrast tos augus, kas paši tur aug nevis tos, kurus es iestādu. un gadījumā, ja tomēr gliemezis nograuž tieši manis stādīto lakstu – vispār ne par ko neuztraucos.galu galā tas taču ir tikai dzīves sīkums ;o)
5, 2006, 10:35Edgars

es ieteiktu iekārtot mazu dārziņu gliemežiem piemērotā apēnotā vietā ar
īpašiem viņiem mīļiem augiem, piemēram, gurķumētru... lai mielojas...
5, 2006, 13:06Ģederts

Īstenībā nevajag ne melnu zemi, ne betonu, pilnīgi pietiek ar regulāri nopļautu zālienu apkārt dārzam. Tad tos, kuri iemaldījušies dārzā, var savākt, bet citi no mežmalas pāri nopļautai zālei bariem neskrien.
5, 2006, 22:14susurs
Kā pareizi rūpēties par kailgliemežiem terārijā?
3, 2006, 21:05Madiic
* Answers and Comments ->

atkarībā no tā par kādām kailgliemežu sugām ir runa un atkarībā no tā kādā terārijā vēlas tos turēt. piemēram, mūsu vietējos kailgliemežus (Arion fasciatus vai Deroceras reticulata) var turēt Petri platēs uz četrkārtīgi salocīta filtrpapīra, kas samitrināts ūdenī, kā barību izmantojot saberztas auzu pārslas, sauso suņu vai kaķu barību, burkāna un salātu gabaliņus. Šo kailgliemežu turēšanai piemērota temperatūra būs ap +40C.
4, 2006, 11:50Edgars

Mana pieredze liecina, ka tad, ja pietiekams mitrums, var būt augstāka temperatūra. Bet pieredze ir tikai ar vienu sugu - Limax maximus.
Starp citu, kailgliemeži ļoti labi mūk prom pa spraugām, tādēļ terāriju noslēgšanai ir jāizmanto sieti.
Jāatceras, ka kailgliemežiem ir slēpts dzīvesveids, tādēļ jārēķinās ar to, ka tie var ilgi laiku pavadīt paslēpušies. Ja ir augsts mitruma daudzums, tad kailgliemeži var arī pavadīt ilgu laiku ārpus slēptuvēm.
Var izmantot terāriju ar dabā ievāktām sūnām, kurš labi uztur mitrumu un barot pēc Edgara ieteiktajām receptēm.
5, 2006, 9:01Arturs
Kur es varētu iegūt informāciju par vīngliemežu audzēšanu savā privātajā zemē, kas atrodas pie Burtnieku ezera.
22, 2006, 18:21Inga Būda
inga.buda at gmail.com
* Answers and Comments ->

22, 2006, 22:21Zirneklītis
Labdien!Sakiet lūdzu kur var iegādāties mārdadzi?Izlasīju, ka tas ir vērtīgs ārsniecības augs un arī kā līdzeklis gliemežu iznīcināšanai.
21, 2006, 15:21Gunita
* Answers and Comments ->

Varbūt puķu veikalos var apskatīties pēc sēklām? Mārdadzis (Silybum marianum) Latvijas apstākļos skaitas dārzbēglis, tad jau dārzos tiek audzēts. Izcelsme šim Vidujūras reģions, Aizkaukāza. Var jau vākt pats sēklas, ja zin kur tādi aug, tiesa – vēl kādu brīdi jāpagaida, jo zied viņi jūlijā un augustā.
21, 2006, 15:59Zirneklītis
kaadi ir aizsargājamie gliemji?
18, 2006, 20:10Dita
* Answers and Comments ->

Latvījā aizsargājamo gliemju sarakstu var atrast Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr.396 «Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu», kurā ir īpaši aizsargājamo sugu saraksts (1. pielikums) un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts (2. pielikums).

Gliemji jāmeklē sadaļās pie bezmugurkaulniekiem:
1. pielikums
5. Bezmugurkaulnieki
5.1. Adatgliemezis, gludais / Acicula polita
5.5. Akmeņgliemezis, upes / Lithoglyphus naticoides
5.6. Bezzobe, dižā / Anodonta cygnea
5.12. Cilindrgliemezis, sūnu / Pupilla muscorum
5.14. Dīķgliemezis, trauslais / Myxas glutinosa
5.27. Gliemezis, liellūpas / Isognomostoma isognomostoma
5.28. Gludgliemezis, lielais / Cochlicopa nitens
5.30. Kailgliemezis, tumšais / Limax cinereoniger
5.48. Micīšgliemezis, ezera / Acroloxus lacustris
5.49. Micīšgliemezis, upes / Ancylus fluviatilis
5.52. Perlamutrene, biezā / Unio crassus
5.63. Pumpurgliemezis, augstkalnu / Vertigo alpestris
5.64. Pumpurgliemezis, četrzobu / Vertigo geyeri
5.65. Pumpurgliemezis, slaidais / Vertigo angustior
5.66. Pumpurgliemezis, spožais / Vertigo genesii
5.67. Pumpurgliemezis, ziemeļu / Vertigo ronnebyensis
5.76. Raibgliemezis, upes / Theodoxus fluviatilis
5.100. Torņgliemezis, lielais / Ena montana
5.101. Torņgliemezis, mazais / Ena obscura
5.102. Tuntuļgliemezis, cilindriskais / Truncatellina cylindrica
5.103. Ūdensspolīte, mirdzošā / Segmentina nitida
5.104. Ūdensspolīte, ribainā / Armiger crista
5.105. Upespērlene, ziemeļu / Margaritifera margaritifera
5.110. Vārpstiņgliemezis, asribu / Clausilia cruciata
5.111. Vārpstiņgliemezis, divzobu / Clausilia bidentata
5.112. Vārpstiņgliemezis, graciozais / Ruthenica filograna
5.113. Vārpstiņgliemezis, krokainais / Macrogastra plicatula
5.114. Vārpstiņgliemezis, kroklūpas / Lacinaria plicata
5.115. Vārpstiņgliemezis, margainais / Clausilia dubia
5.116. Vārpstiņgliemezis, pelēkais / Bulgarica cana
5.117. Vārpstiņgliemezis, skrajribu / Macrogastra latestriata
5.118. Vārpstiņgliemezis, taisnmutes / Cochlodina orthostoma
5.119. Vārpstiņgliemezis, vālīšveida / Clausilia pumila
5.120. Vārpstiņgliemezis, vēderainais / Macrogastra ventricosa
5.122. Vīngliemezis, lēcveida / Helicigona lapicida
5.123. Vīngliemezis, liellūpas / Isognomostoma isognomostoma
2. pielikums
3. Bezmugurkaulnieki
3.2. Vīngliemezis / Helix pomatia

19, 2006, 4:16Zirneklītis

Aicinājums skolēniem un bioloģijas skolotājiem

Latvijas Malakologu biedrība uzaicina skolēnus piedalīties eseju konkursā, kura devīze ir „Es novēroju gliemežus dabā!”. Konkurss veltīts parka vīngliemezim Helix pomatia, kuru biedrība ievēlējusi par „Gada gliemezi 2006”
(http://gliemji.daba.lv/LV/Gadagliemis2006.shtml).

Konkursa noteikumi:

  1. Izvēlēties tēmu un formulēt devīzei atbilstošu esejas nosaukumu.
  2. Esejas apjoms 4-6 A4 formāta lapas datordrukā, Times New Roman fontā 12 ar 1,5 līniju atstarpi. Eseja drīkst būt arī dzejoļa formā.
  3. Eseju vēlams papildināt ar fotogrāfijām un zīmējumiem, bet tā var būt arī tikai teksta formā.

Esejas sūtīt uz e-pastu Mudite.Rudzite@lu.lv vai pa pastu izdrukātu vienu eksemplāru un disketē uz adresi Kronvalda bulv. 4, Rīga LV-1586 līdz 2006. gada 6. oktobrim.

Konkursa uzvarētāji tiks uzaicināti piedalīties „Gada gliemeža 2006” noslēguma pasākumā 2006. gada 21. oktobrī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Labāko darbu autorus gaida balvas un iespēja publicēt savus darbus Latvijas Malakologu biedrības mājas lapā un saīsinātā veidā žurnālos „Vides Vēstis” un „terra” (protams, ja autori to vēlēsies).

Vērtēšanas kritēriji (piecu ballu sistēmā no 0 līdz 5 ballēm par katru):

  1. atbilstība devīzei;
  2. atbilstība noformējumam;
  3. satura atbilstība nosaukumam;
  4. izvēlētās tēmas aktualitāte;
  5. literārās valodas kvalitāte;
  6. ilustratīvie materiāli.
17, 2006, 18:44LMB
http://gliemji.daba.lv/
Answers and Comments ->
kā var iznīdēt ēdelīgos gliemežus?Esmu visādi izmēģinājusies, bet nekas nepalīdz!
15, 2006, 11:11Zane
* Answers and Comments ->

Piedod, bet Tu esi nepareizā vietā iekļuvusi. Mēs esam lieli bioloģiskās daudzveidības cienītāji, tāpēc labprāt Tev ieteiktu, kā dabūt savā dārzā vēl vairāk gliemežu =) =)
15, 2006, 11:31Vija

Viņi (tie) tak ir garšīgi! Ņam-m-m!
15, 2006, 16:36Ģederts

See also:
Another message ( 23, 2005, 19:22)
16, 2006, 19:22Zirneklītis

Zanīt, man liekas vislabākais risinājums gliemežu skaita regulēšanā – ielaid savā dārzā Ģedertu. =)
17, 2006, 21:26Zirneklītis

paldies zirnekliitim,labu apetiiti visiem kuriem garsho lielie glumie viingliemezi!!!
22, 2006, 10:51Zane
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] 10 [11] [12] [Next page>>] Records in this group: 100
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------