Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Biology


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] 9 [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [28] [29] [30] [31] [32] [33] [Next page>>] Records in this group: 295
Order: ^
Varētu man ko pastāstīt par kairināmību?
13, 2006, 20:16Loll_x
* Answers and Comments ->

Lielākai daļai civēku kut ;)
7, 2007, 21:22Zirneklītis

Vai kāds zin, kur varētu iegādāties enciklopēdijas "Latvijas daba" 1. sējumu? Apes bibliotēkā tās diemžēl nav. Ja kāds var piedāvāt - lūdzu rakstiet uz e-pastu tic@ape.lv vai tel. 29349207. Jau iepriekš pateicos!
15, 2006, 11:19astra no Apes
tic at ape.lv
http://www.ape.lv
* Answers and Comments ->

Hello World!
3, 2007, 7:48yahoobot
http://Axelxof@gmail.com
Vaj jus varat pateikt kaapec tik dazadi organizmi ir apvienoti zem vienas sistematikas toksona(valasts) proti protistos Vitakera sistemaatikaa??
18, 2006, 22:49Uljanovs Daniils
* Answers and Comments ->

Runājot par sistemātiku (= klasifikāciju), der atcerēties, ka „jebkura klasifikācija ir falsifikācija” (Tā esot teici profesors. K. Rudzītis). Jebkura sistemātika atspoguļo gan dotā brīža zināšanas par klasificējamām būtnēm (R. Vitakers savu 5 valstu iedalījumu ieteica 1969. gadā, pirms tam runāja labākajā gadījumā par 3 valstīm – augiem, dzīvniekiem un vienšūņiem), gan mērķi, kam sistemātika kalpo. Jebkuras sistemātikai vajadzētu palīdzēt cilvēkiem orientēties dabas daudzveidībā. Tas, ka kāds no organismiem ir iedalīts vienā vai otrā valstī, nu nekādi neietekmē šī organisma labsajūtu vai paradumus.

Visus dzīvās būtnes var iedalīt divās lielās grupās – prokariotos (šūnām nav nodalīta kodola) un eikariotos (šūnām ir nodalīts kodols). Zinot to, protistus var aprakstīt, ka tie ir eikarioti, kas nav ne augi, ne dzīvnieki, ne sēnes. Pāri paliek vienšūņi, kam ir kodols, aļģes (gan vienšūnu, gan daudzšūnu), aļģsēnes un gļotsēnes. Tātad šajā valstī bez vienšūņiem ir nonākuši visi daudzšūņi, kuriem nav īstu audu, piemēram, daudzšūnu aļģēm nevar izdalīt vadaudus, segaudus utt., kā tas būtu kaut vai augiem.

Ja neizpratni izraisa vienšūņu un daudzšūņu salikšanu vienā valsti, der aplūkot volvoksu (Volvox sp.) koloniju, lai redzētu, ka brīžiem ir grūti novilkt robežu starp vienšūņu koloniju un daudzšūņu organismu. Volvoksi savā lodveida kolonijā ir cieši saistīti savā starpā. Šai lodei var pat izšķirt „priekšpusi” no „mugurpuses”. Vienas kolonijas ietvaros atsevišķu vieņšūņu viciņu kustības ir koordinētas savā starpā, tādejādi visa kolonija kustas nevis haotiski, bet gan mērķtiecīgi gaismas virzienā.

Cits piemērs, kas rāda grūtības, kas jārisina sistemātikai, ir ķērpji. Pašlaik iedalīti sēņu valstī, šie organismi ir gana atšķirīgi no sēnēm, jo ķērpji ir sēņu un aļģu kopdzīve.

20, 2006, 11:29Zirneklītis
kāda ir fosīliju nozīme evolūcijas teorijā?
25, 2006, 9:48anita
* Answers and Comments ->


Tās tiek izmantotas kā pierādījumi
Attēls no http://en.wikipedia.org/wiki/Fossils
21, 2008, 18:30Zirneklītis
kādas nozīmīgākās fosīlijas atrastas pasaulē 2005.-2006.g
25, 2006, 9:51anita
* Answers and Comments ->

3, 2011, 8:51Zirneklītis
izlasi!!!!!!!!!!!!!!
3, 2006, 11:51keita
Answers and Comments ->
Vai Jūs varētu,lūdzu,pateikt kāds dzīvnieks 2006.gadā tika pasludināts par gada dzīvnieku?
10, 2006, 21:43Katrīna
* Answers and Comments ->

Par 2006. gada dzīvnieku tika pasludināta lidvāvere (Pteromys volans)
See also:
Another message ( 8, 2006, 11:44)
11, 2006, 1:46Zirneklītis
Man vajadzētu uzzināt kautko par jaunākajiem atklājumiem bioloģijā...
16, 2006, 13:18nauris
Answers and Comments ->
Vajag STEIDZAMI kautko par plazmolīzi,meklēju googlē,bet neko jēdzīgu neatradu,vismaz ne to ko vajadzētu.Der gan plazmolīze an deplazmolīze.Plz help.!!
18, 2006, 16:00Mārtiņš
* Answers and Comments ->

Nesaprotu, kā saskan "kautko" un "neko jēdzīgu". Es arī apskatījos, un jāsaka,
info ir visai daudz - 104 000 vienību. Piemēram,
http://crystal.uah.edu/~carter/osmosis/plasmoly.htm
un
http://en.wikipedia.org/wiki/Plasmolysis
- tas ir vismaz "kautkas". Nu, zinātnisks referāts varbūt nesanāks... =)
18, 2006, 19:15Ģederts
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] 9 [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [28] [29] [30] [31] [32] [33] [Next page>>] Records in this group: 295
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------