Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Clouds, Stars, Planets


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] 8 [9] [10] [Next page>>] Records in this group: 83
Order: v
Interesanti, vai tā ir patiesība, ka mēnesis ar piecām piektdienām, piecām sestdienām un piecām svētdienām gadās tikai reizi pa ļoti daudziem gadiem? Šis, 2010.10-ais, tāds ir.
12, 2010, 20:10Trusene
* Answers and Comments ->

Šodien labi izskatās datuma pieraksts (kā tas tagad pieņemts pie mums):
20.10.2010.
20, 2010, 5:35Novērotājs

Nemaz tik reti tās piecas piekdienas nav. Pirmkārt, vienāds dienu izkārtojums gadā atkārtojas ik pa noteiktu gadu skaitu (februāris un gadsimtu mijas ievieš savas izmaiņas), piemēram, 2010. gada kalendārs atbilst 1954., 1965., 1971., 1982., 1993., 1999., 2021., 2027., 2038. un 2049. gada kalendāriem. Pie tam, 2010. gadā bija divi tādi mēneši – janvāris un oktobris. Retāk sastopami ir tādi gadi kā 2012., 2016 un 2020. –, piemēram, jau iepriekšējā laika intervālā 2012. gadam atbilst tikai 1956., 1984. un 2040. gads.

Otrkārt, līdz 2021.  būs arī citi gadi, kuros ir mēnesis ar piecām piektdienām, sestdienām un svētdienām. Tāds ir arī 2011. gada jūlijs, 2013. gada marts, 2014. gada augusts, 2015. gada maijs, 2016. gada janvāris un jūlijs, 2017. gada decembris, 2019. gada marts un 2020. gada maijs ar atbilstošiem gadiem. Tā kā var drīzāk apgalvot pretējo – ka reti ir tādi gadi, kuros nav kaut viens mēnesis ar piecām piektdienām, sestdienām un svētdienām.

8, 2011, 10:59Matemātiķis
Kā pareizi saka: planētas aizklājums ar Mēnesi; planētas okultācija ar Mēnesi vai planētas aizklāšanās ar Mēnesi?
26, 2010, 20:46Gita
* Answers and Comments ->

No Astronomijas vārdnīcas:

aizklāšanās, okultācijaoccultation. Zvaigznes vai planētas aizklāšanās ar Mēnesi, planētas (Merkura vai Venēras) pāriešana pāri Saules diskam, planētas pavadoņa aiziešana aiz planētas, zvaigznes aizklāšanās ar planētu, aptumsuma maiņzvaigznes komponentu savstarpējā aizklāšanās, arī Saules aptumsums.”

Laikam vislabāk lietot „planētas aizklāšanās”.

27, 2010, 11:41Zirneklītis
http://www.liis.lv/astron/Vardnica/Sadaljas/Vardnica_A.htm

Tauteits mani mīļi lūdze:
Nāc, puķit, šoruden!
-Ai, tautiet, nelūdz mīļi,
Gaidi citu rudentiņ';
Būs kuplaka sedzenite,
Dižanaka līgaviņ'.

L.t.dz.

Novēlojies sveiciens Rudenī! Vakar, agri jo agri, Latvijā ieradās Rudens (6:09 pēc tā laika, ko nu mūsu puksten's rāda). Šogad tas sakritis ar pilnmēnesi (12:17), bieži tā negadās.

24, 2010, 9:15Zirneklītis
Answers and Comments ->
Uhū!! Mums ir savs meteorīts!!! Esot 20 m plata un 10 m dziļa bedre. Mums nav meteorīts :(
25, 2009, 20:36Zirneklītis
* Answers and Comments ->

LETA-s DELFI.lv ziņa:

Svētdien Mazsalacas novadā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni 20 metrus platu krāteri, apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses sekretāre Inga Vetere.

Meteorīts nokritis netālu no mājām «Kundrati», taču notikumā cietušo nav.

Kā sacīja Vetere, svētdien ap pulkstens 17:30 VUGD saņēmis izsaukumu no Mazsalacas novada, kur kādā pļavā redzēta uguns.

Ierodoties notikuma vietā, dienesta darbinieki konstatējuši arī 20 metrus platu un piecus metrus dziļu bedri.

Notikuma vietā strādā VUGD darbinieki un Valsts policija, kas norobežojusi notikuma vietu.

Mazsalacā plāno ierasties arī Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, lai izpētītu notikuma vietu un veiktu radiācijas mērījumus.

25, 2009, 21:45Zirneklītis


Šorīt LR-1 ziņās tika teikts, ka bedre ir visus 14 m dziļa un to visu esot sadarījis tāda liela ābola izmēra ķermenis.
Attēls veidots pēc vietnē Youtube ievietotā video JCZONEpresents.
26, 2009, 10:32Zirneklītis


Būs kāds pajokojis? :(

LETA: „.. Pēc sākotnējās vietas apskates Latvijas Universitātes Astronomijas institūta speciālists Ilgonis Vilks konstatējis, ka bedre, ko atstājis iespējamais meteorīts, ir mazāka, nekā ziņots sākumā. Tā ir apmēram 10 metrus plata un divus metrus dziļa.

Ja tas būtu meteorīts, tad šajā vietā visapkārt vajadzētu būt izmētātiem dubļu pikučiem, taču tā nav, teica I. Vilks. Savukārt lielais valnis apkārt bedrei ir raksturīgs meteorīta triecienam.

I. Vilks piebilda, ka konkrētajā vietā nav konstatēta augstas temperatūras iedarbība, kāda parasti esot novērojama meteorīta trieciena rezultātā.”

26, 2009, 15:07Zirneklītis

Mazsalacas „meteorīts” bijis «Tele2» atbalstīts inscenējums – Nothing special.
26, 2009, 19:04Zirneklītis

gan būs cits. Kur ta paliks.
4, 2009, 12:43TAs


Ūū... Mēnesim būs vēl viens robs: Rīt, 9. oktobrī, ap 10:30 pēc Latvijas laika, NASA taisās ietriekt nesējraķeti Kentaurs un, 4 minūtes vēlak, pašu pavadoni LCROSS vienā no Mēness Dienvidpola krāteriem (Cabeus). Paredzēts, ka raķete izveidos 3 m dziļu un 20 platu krāteri radot ap 250 t putekļu. Pavadonis līdz pat pēdējam mirklim sūtīs uz Zemi informāciju par raķetes sacelto putekļu sastāvu. Abu ķermeņu sacelto putekļu mākuli analizēs tuvumā esošie pavadoņi, kā arī observatorijas no Zemes, lai noteiktu, vai uz Mēness ir ūdens. Krāteri sen (kādus pāris miljardu gadu) neesot apspīdējusi Saule, tādēļ ūdens varētu tur būt saglabājies.
LCROSS – Lunar CRater Observation and Sensing Satellite
Attēli no NASA mājas lapas
9, 2009, 16:03Šlopter-Klopsters
http://www.nasa.gov/mission_pages/LCROSS/main/index.html
* Answers and Comments ->
Attached file: 367571main_LCROSScandidates.jpg


Ka-Bummm!!
Attēls no NASA mājas lapas
10, 2009, 12:39Šlopter-Klopsters
Attached file: 392894main_LCROSS_full.jpg

Pastāv liela iespējamība, ka ūdens atradās:
http://www.nasa.gov/mission_pages/LCROSS/main/prelim_water_results.html
27, 2009, 23:01Zirneklītis
Varat luudzu pateikt kur es varu atrast teikas par zvaigznaajiem?
16, 2009, 16:24-==-
* Answers and Comments ->

Pētera Šmita apkopotajās «Latviešu tautas pasakas un teikas» 15 sējumos (1925-1937)
16, 2009, 17:38Zirneklītis
http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/

mūsdienu zvaigžņu kartēs pārsvarā ir grieķu-latīņu cilmes zvaigznāju nosaukumi, un tās teikas arī vairāk jāmeklē Vidusjūras pusē, vai bibliotēkās. Ir dažas redzētas "Zvaigžņotajā debesī", jāpapēta veci astronomiskie kalendāri. Vai tīmeklīt's.
23, 2009, 15:10TAs

Žurnālā «Terra» arī mēdz būt.
23, 2009, 17:40Zirneklītis
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] 8 [9] [10] [Next page>>] Records in this group: 83
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------