Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Horticulture


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] 7 [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [Next page>>] Records in this group: 209
Order: v
Sveiki!
Vai kāds man varētu pastāstīt,kas tie par posmtārpiem,kas parazitē kokos,stumbrā iekšā un izraisa serdes un visa pārējā trupi??? nekāds dižais biologs neesmu,bet esmu gandrīz 89% pārliecināta,ka tas ir posmtārps. Drusku sliekai līdzīgs,bet par mazu un jostiņu neredz. Mēģināšu varbūt vēlāk dabūt bildi,ja vajag (ja nebūs nobeigušies). Dārzā vnk ābele nolūza un es izpētīju,ka no serdes slapji prauli vien palikuši,nekad tādus brīnumus nebiju redzējusi un atrast ar neko lāga netā nevar.
Paldies jau iepriekš... =)
16, 2009, 0:46Gerda Ziņkārīgā
kiva13 at inbox.lv
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Tārpa attēls noderētu. Pieņemu, ka samainīts vietām cēlonis ar sekām, t.i., vispirms trupe un tad tārpi un kāpuri, jo tie koksngrauži, kuru dēļ kokam būtu lielāka iespēja inficēties ar trupi izraisošām sēnēm, diez vai būs sastopami jau satrupējušā koksnē.
19, 2009, 13:28Zirneklītis

Oook,tikai kā lai to izdara? (To bildi pievieno?)
20, 2009, 19:50Gerda


http://foto.inbox.lv/kiva13/20-08-2009/tarpi-no-pepina-001.jpg
eee,varbūt ka sanāks.fiksā ideja.tur ir viss,kas koksnē bija.
20, 2009, 20:12Gerda
Attached file: tarpinopepina_1.jpg
Attached file: tarpinopepina_2.jpg
Attached file: tarpinopepina_3.jpg
Attached file: tarpinopepina_4.jpg

Lielākie tārpi ir sliekas.
21, 2009, 12:08Zirneklītis

Lielākie tiešām ir posmtārpi un sliekas. Sliekas apdzīvo ne tikai augsni, bet sastopamas arī zem kritalu un atmirstošu koku mizas, dažreiz pat diezgan augstu virs zemes. Visur, kur ir mitrs. Tas mazākais baltais ir kukaiņu kāpurs, vajadzētu mazliet labāku bildi, lai precīzāk pateiktu.
21, 2009, 12:25Kristaps
Kā iznīdēt sīkziedu sīkgalvīti
23, 2009, 23:09Zinaīda
* Answers and Comments ->

See also:
Another message ( 26, 2007, 21:44)
25, 2009, 11:37Zirneklītis

Zemenēs tārpi.
Pagājušo gadu un šogad dažās zemenēs parādījušies tārpi. Tārpi tievi, balti, apmēram 1.5-2.0cm gari. Visi sākas zemenes vienā punktā apmēram 5-6 gabali. Kas tie tādi varētu būt?
17, 2009, 10:57ints
http://www.sedlenieks.lv
* Answers and Comments ->


Foto ar telefonu tāds pašvaks, tomēr izskatās, kad paaugsies, būs simtkāji! http://www.sap.lv/upload_files/userN67vQ2.jpg
17, 2009, 21:05ints
http://www.sedlenieks.lv

Tie ir pieauguši tūkstoškāji Diplopoda, sugu pēc foto nevaru pateikt. Apdzīvo augsni, kompostu un līdzīgus substrātus. Vispār ir trūdēdājs, bet var baroties arī ar bojātiem augļiem. Sastopami bieži. Laikam jāpadomā par apstākļiem, kas veicinājuši tūkstoškāja attīstību - organiskais mēslojums, mulča vai kaut kas tamlīdzīgs. Ja būtu kādi īpatņi, ko atsūtīt uz Bioloģijas fakultāti, tad varētu uzzināt vairāk.
19, 2009, 13:48Daudzkājis

Gaiši plankumi uz ...

8, 2011, 18:56Inese
Continue here -» ...

Man ir jautājums par dabas ...
10, 2011, 15:37Daina
kastanite999 at inbox.lv
Continue here -» ...
Aptuveni cik daudz sēklu izveidojas kartupeļa virszemes bumbulī
13, 2009, 13:36aija
* Answers and Comments ->

Ļaudis runā, ka mazāk kā 300. Nē esmu skaitījis, būs rudenī jāsaskaita.
14, 2009, 16:52Zirneklītis

Un vēl – virszemes bumbuļos (bumbuļi, kas kāda iemesla pēc nonākuši virszemē) sēklu nav, tie ir vienkārši zaļi, sīvi un indīgi. Sēklas ir kartupeļa augļos – ogās.
15, 2009, 8:30Zirneklītis
Gribam ieaudzet vilkabeli dzivzogam, kadu skirne butu viss piemerotaka,ka tas ir iespejams majas apstaklos, neperkot gatavos stadus????
27, 2009, 19:44daiga
* Answers and Comments ->

Ar vilkābelēm var iepazīties Salaspils Botāniskajā dārzā, kur ir plaša vilkābeļu kolekcija. Vilkābeles pavairo ar sēklām. Ziemeļeiropas, Centrāleiropas un Ziemeļamerikas sugu sēklām ir ilgstoši jāatrodas zemā temperatūrā, pirms tās spēj dīgt (nepieciešama ilgstoša stratifikācija – 8 līdz 12 mēneši), nereti tās uzdīgst tikai aiznākamajā pavasarī. A. Mauriņa un A. Zvirgzda grāmatā «Dendroloģija» pie sugu un šķirņu aprakstiem vārds „dzīvžogs” pieminēts vēdekļalapu (līkkausu) (Crataegus rhipidophylla), Vācijas (Crataegus alemanniensis), Arnolda (Crataegus arnoldiana), asērkšķu (asinssarkanās) (Crataegus horrida), dižērkšķu (Crataegus macracantha) un pamīkstās (Crataegus submollis) vilkābeles aprakstā. Mazērkšķainos dzīvžogos kultivē Crataegus russanovii f. rubella.

4, 2009, 9:23Zirneklītis
Ko darīt ar hiperastra kātu, kad noziedējis, jānogriež vai nē ?
27, 2009, 15:51kiki
* Answers and Comments ->

„Pēc noziedēšanas tie katrā ziņā jānogriež, lai ziedos neaizmestos sēklas, – tās stipri novājinātu sīpolu. Augu tūdaļ sāk bagātīgāk laistīt un labi mēslot, vislabāk reizi nedēļā pārmaiņus dodot pilnmēslojumu un vircu. Biežāk aprasina arī lapas un augu novieto pie loga. Sākot ar augusta vidu, laistīšanu gandrīz pilnīgi pārtrauc un nemaz vairs nemēslo: tagad sīpoliem jāiziet miera periods, pie tam pakāpeniski jānokalst augu lapām.”

Hermannis Holms, 1961., Istabas augi, Latvijas Valsts izdevniecība, Rīgā.

4, 2009, 9:52Zirneklītis
Interesējos par skaisto vistēriju(saukta arī glicīnija).Vai kāds var pastāstīt par vistērijas audzēšanu pie mums Latvijā? Stādaudzētavas stādus pārdod, bet kāda ir pieredze, vai Vidzemē to var ieaudzēt, vai ir kāds eksemplārs, kurš aug jau vairākus gadus.
26, 2009, 16:18Zaiga
zmelne at tvnet.lv
* Answers and Comments ->

2006. gadā izdotajā «Dendroloģijā» šāda suga (šķirne?) nav pieminēta. Vistēriju (glicīniju) ģints (Wisteria) aprakstā tik teikts, ka tie ir vasarzaļi krūmi vai liānas. Latvijā kultivē 2 sugas kuru ziemcietība labāka Dienvidrietumu Kurzemes un vidus daļas aizsargātās saulainās vietās smilšainās augsnēs. Tā kā Vidzemē var būt liela noņemšanās, lai šīs izdzīvotu. Pieminētās sugas ir Ķīnas (Wisteria sinenis) un daudzziedu (Wisteria floribunda) vistērijas. Pēdējai ziemcietība esot labāka.
4, 2009, 10:09Zirneklītis
Ka var iznicināt skudras no dārza?
29, 2009, 19:24nakotne
* Answers and Comments ->

Tava nākotne ir tiešā veidā atkarīga no Skudru labklājības...!
18, 2009, 10:10Aigars

Kas tas ir par skudrām? Kur viņas dzīvo?
18, 2009, 10:47Pēterītis
Eiropas baltegle un dižegle, un Tannenbaum, un balzāmegle ir uztverami kā sinonīmi?
21, 2009, 16:31Inita
* Answers and Comments ->

Ne visai. Eiropas baltegle ir Abies alba. Par balzāmegli varētu saukt balzama baltegli (Abies balsamea). Vēl Latvijā tiek audzētas vienkrāsas baltegles (Abies concolor), Kaukāza baltegles (Abies nordmanniana), Sibīrijas baltegles (Abies sibirica) un gan jau vēl kāda.

Dižegle, manuprāt, tā ir egle, kas ir dižkoks. Par tādu es sauktu Latvijā resnāko Eiropas egli (Picea abies), kas aug Īves pagastā, vai Sauta kalna garo egli, kas ir garākā egle Latvijā, vai Kvēpenes dižegli, Upmaļu dižegli u.c.

Savukārt ar Tannenbaum varētu apzīmēt jebkuru baltegli. Vāciski Abies ir Tanne (-n).

21, 2009, 21:53Zirneklītis

Pareizāk Tannenbaum būtu tulkot kā (Ziemsvētku) eglīte. Tā kā Latvijā savvaļā baltegles neaug, tad pie mums, vairums gadījumu, eglītes lomu pilda egle (Picea abies, vāciski Fichte). Mēģinot iztulkot no vācu valodas uz angļu valodu, iegūstam gan baltegli (Fir tree), gan Ziemsvētku eglīti (Christmas tree). Vācu valodā ir arī vārds der Weihnachtsbaum, bet, piemēram, dziesma „O Tannenbaum, o Tannenbaum” angliski tiek tulkota kā „O Christmas Tree, O Christmas Tree”. Ja Tannenbaum -> Christmas tree, tad varam nonākt gan pie priedēm (Pinus), gan plastmasas eglītēm ;) .

22, 2009, 6:05Zirneklītis

Aprunājos ar vienu cilvēku, kas labi pārzina augu nosaukumus. Uz jautājumu, kas ir „dižegle”, viņš atteica, ka tā ir baltegle (Abies), nenorādot konkrētu sugu.

22, 2009, 17:52Zirneklītis

Liels, liels paldies par atbildēm uz jautājumu par balteglēm. Lai dzīvo Zirneklītis un citi egļu pazinēji!
24, 2009, 13:15inita

parasti Abies sauc par baltegli, citreiz (pat maziņu!)- dižegli...
Vidusmēra vācietis Fichte no Tanne atšķir, bet ne visai labi zin, kura ir kura. Re, krievu pihta ir Abies, bet jeļ, jolka - Picea. Vāczemā z-svētku koka suga būs atkarīga arī no tā, kurā apgabalā svinības notiek, dažuviet nevar lāga izvēlēties, jo abas sugas nemaz neaug.
30, 2009, 13:11TAs

Lūk! Bērnam jāgatavo projekts par baltegli tā īsti nessparatu (līdz šim)kas ir kas izrādās balzāmegle balzāma baltegle un n-tās sugas, man vajag kādu koku atrast dzīvā dabā, izskātās, ka jāiet ciemos uz kādu labi piestādītu ar skujkokiem pagalmu =)
12, 2013, 8:59Ieva
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] 7 [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [Next page>>] Records in this group: 209
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------