Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Horticulture


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] 4 [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [Next page>>] Records in this group: 209
Order: v


Ziemassvētku izstāde „Meklējam eglīti”

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā

Sākoties adventes laikam, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā no 26. novembra līdz 8. janvārim apskatāmas dažādu sugu un šķirņu eglītes. Fantāzijas par Ziemassvētku tēmu savos darbos atklāj Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņi izstādē „Meklējam eglīti”.

Jau vairākus gadsimtus eglīte ir neatņemama Ziemassvētku noskaņas radītāja. Pēdējā laikā svētkos greznojam ne tikai Latvijas dabai raksturīgo parasto egli, bet arī citu sugu un dažādu šķirņu egles, piemēram, aso un Serbijas egli. Pasaulē ir apmēram 50 sugu egles, kas visas dabā ir sastopamas tikai Ziemeļu puslodē. Cilvēku nerimstošā interese par jaunām formām un skuju nokrāsām liek meklēt arvien jaunas egļu šķirnes, kas rotātu dārzus un svētku brīžus. Oriģināls skatījums uz eglīti un Ziemassvētku noskaņu ir Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas jaunajiem māksliniekiem, kuri savos darbos izmantojuši dažādas eglītes. Izstādē redzamās eglītes ir izaudzētas Latvijas kokaudzētavās: AS „Latvijas valsts meži”, Zaļenieku kokaudzētavā un stādaudzētavā „Dimzas”.

5, 2011, 8:06Zirneklītis
http://www.botanika.lu.lv/zinas/t/9398/
Answers and Comments ->
Attached file: eglites_plakats.png


Izstāde „Vecmāmiņas palodze”

Novembrī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā ienāk Latvijas pirmās brīvvalsts laika aura: izstādē „Vecmāmiņas palodze” apskatāmi istabas augi, kas tolaik priecējuši un radījuši mājīgumu. Izstādes apmeklētāji Botāniskajā dārzā gaidīti no 29. oktobra līdz 20. novembrim.

Palodze ar pelargoniju, līdakasti un amarilli rosina atmiņas un daudziem saistās ar vecmāmiņu vai mīļāko tanti. Pirmās brīvvalsts laikā katras zeltenes lepnums bija kupla mirte. Tomēr pirmās istabas puķes audzēja muižās, no kurienes pamazām tās nonāca pie latviešiem. Istabas puķu dzimtene pārsvarā ir tropu un subtropu josla, Eiropā tās ieceļoja līdz ar jaunu zemju atklāšanu Āfrikā, Amerikā, Āzijā un Austrālijā. Tādēļ tās bija dārgas un vispirms greznoja aristokrātu īpašumus. Šodien reti kurš iedomājas, ka eksotisko augu ceļš līdz šejienei ir bijis piedzīvojumiem bagāts. Labi nopelnīt un pārvest augus centās gan misionāri, karavīri un zinātnieki, gan arī laimes meklētāji, kam bija jācīnās ne tikai ar naidīgi noskaņotiem iezemiešiem, bet arī ar tropu slimībām, plēsīgiem zvēriem, indīgiem kukaiņiem un čūskām.

Senāk audzētās istabas puķes nereti arī šodien izrādās mūsu apstākļiem un steidzīgajam dzīvesveidam piemērotākās, jo ir izturīgas un mazprasīgas: mājas svētības, alojes, gumijkoki, papardes... Izstādē būs arī kopšanas un audzēšanas padomi no 1938. gada, kā arī tālaika mēbeles, sadzīves priekšmeti un izšuvumi.

Sadarbībā ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju aicinām uz darbnīcām:

  • 29. oktobrī un 5. novembrī Sietspiedes darbnīcu vadīs Asnate Blenkveina,
  • 30. oktobrī un 13. novembrī Monotipijas darbnīcu vadīs Līva Kaprāle,
  • 19. novembrī Madarošanas darbnīcu vadīs Kristīne Šica.

Darbnīcas būs atvērtas no plkst. 12:00 līdz 15:00. Tajās būs iespēja izdaiļot audumu, tādēļ vēlams līdzi paņemt gaišu kreklu, maisiņu, lakatiņu vai citu drānu.

(No LU Botāniskā dārzsa mājas lapas)
Gundegas Muzikantes fotogrāfijas.
8, 2011, 17:59Zirneklītis
http://www.botanika.lu.lv/
Answers and Comments ->
Attached file: vecmaminas_palodze_plakats.jpg


Izstāde „Krizantēmas un telpaugi no Nacionālā Botāniskā dārza kolekcijas”

No 9. līdz 13. novembrim Latvijas Dabas muzejā notiks izstāde "Krizantēmas un telpaugi no Nacionālā Botāniskā dārza kolekcijas". Nacionālais Botāniskais dārzs Salaspilī jau daudzus gadus Dabas muzeja apmeklētājiem piedāvā zemstikla augu kultūru „viesizrādes” Rīgā. Izstādē būs iespējams izbaudīt krizantēmu – pēdējo rudens ziedu krāšņumu un aplūkot telpaugus, kas telpas spēj padarīt vasarīgas pat vēsajos rudens mēnešos.

Izstādē varēs apskatīt dažādu šķirņu, krāsu un formu krizantēmas, saņemt konsultantu padomus par šo krāšņo ziedu audzēšanu. Acis priecēs gan grieztie ziedi, gan ziedi podiņos, kā arī telpaugi no NBD oranžērijām. Izstādes laikā būs iespējams iegādāties telpaugus.

Zelta ziediem, kā tiek sauktas krizantēmas, ir veltīta dzeja, dziesmas, leģendas un mīti. Daudzviet pasaulē – Ķīnā, Japānā, ASV, Krievijā un citur, tostarp Latvijā – notiek krizantēmu svētki. Tomēr šīs puķes tiek audzētas ne tikai savu krāšņo ziedkopu dēļ. Tās izmanto arī ārstniecības nolūkos. Krizantēmu lapas tiek pielietotas migrēnas ārstniecībā, bet sausēti ziedi – apetītes uzlabošanai. Krizantēmas tiek izmantotas acu, kuņģa, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, kā arī alkoholisma ārstēšanai.

Krizantēmu kolekcijas veidošana Botāniskajā dārzā uzsākta drīz pēc tā dibināšanas. Piecu gadu desmitu laikā Botāniskā dārza zinātnieki izvērtējuši vairāk nekā 1000 krizantēmu šķirņu no dažādām pasaules malām. Kolekcijā, kura tiks piedāvāta izstādes apmeklētāju vērtējumam, būs tikai tādas šķirnes, kas ir piemērotas audzēšanai siltumnīcā Latvijas apstākļos. Kā īstenām mārtiņrozēm pieklājas, tās spēj uzziedēt novembra vidū, par spīti skarbiem apstākļiem – zemai temperatūrai, zemai apgaismojuma intensitātei. Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī ir vienīgā šāda līmeņa krizantēmu kolekcija Baltijā.

Arī Nacionālā Botāniskā dārza telpaugu kolekcijai ir sena vēsture. No siltām un svešām zemēm nākuši augi, kuri ārā nespēj pārziemot, oranžērijās mīt jau kopš 1960. gada. Pareizi kopti, tie jūtas tāpat kā savā dzimtenē – zaļo, zied, ražo sēklas. Pašlaik telpaugu kolekcijās ir aptuveni 1700 augu taksoni no visiem pasaules nostūriem. Ik gadus no citiem pasaules Botāniskajiem dārziem starptautiskās sēklapmaiņas ceļā tiek iegūtas jaunu sugu sēklas un spraudeņi, ar kuriem papildināt kolekcijas. Lielāko daļu no šiem augiem iespējams izmantot māju, sabiedrisko telpu interjera iekārtošanai un dārzu noformēšanai vasarā.

Izstādes atklāšana plkst. 11:00 muzeja otrā stāva izstāžu zālē.

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja
Raimonds Udačs
Latvijas Dabas muzeja
Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļa
Tālr.: 67356025
8, 2011, 7:55Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Answers and Comments ->
Attached file: krizantemu_ielugums.jpg


Tradicionālā ķirbju izstāde

Veselas divas nedēļas no 26. oktobra līdz 6. novembrim Latvijas Dabas muzejā notiks ķirbju kolekcijas izstāde, kurā būs apskatāma pārsteidzoši liela šī gada ķirbju raža. Izstādē varēs aplūkot vairāk nekā 80 dažādu pasaulē lielāko ogu šķirnes. Izstāde organizēta sadarbībā ar Rīgas Dārzkopības entuziastu klubu „Tomāts”.

Vitamīniem bagāto ķirbju ražu izstādē izstādīs Valentīna Kuzņecova no Talsu novada, Sarma Žarčinska no Rīgas, Inta Lielbārde no Dobeles, Bražūnu ģimene no dārzniecības "Neslinko" Ķekavas pagastā.

Ķirbji ir ķirbju dzimtas augs, kura tuvākie radinieki augu pasaulē ir melones, arbūzi, gurķi un kabači. Ķirbji ir lielākie ķirbjveidīgie un milzu ķirbji var sasniegt pat 600 kg svaru. Ķirbjus vislabāk ēst svaigus, īpaši muskata, rožu, riekstu, šokolādes ķirbjus. Tie ir visgaršīgākie. Arī izstādē, kā ierasts, apmeklētājiem neliks vilties degustējamo ķirbju klāsts. Būs iespēja nogaršot gan riekstu un melones, gan sviesta un šokolādes, un citus ķirbjus ar izteiktu garšu, kā arī iegādāties izstrādājumus no ķirbjiem – ķirbju sukādes, biezsulas un pašus ķirbjus.

Pārtikā var izmantot gandrīz visu ķirbi, jo vērtīgo īpašību dēļ ķirbis latviešu virtuvē kļūst aizvien iecienītāks. Ēdams ir gan mīkstums, gan sēklas, ķirbja ziedus var sažāvēt un gatavot tēju – tā stimulē organisma aizsargspējas. Uzturā izmanto arī mizu, ko var samalt un lietot kā pārtikas piedevu.

Ja veselu ķirbi pērk tirgū vai veikalā, jāraugās, lai tā miza nebūtu bojāta. Vēlams, lai ķirbim būtu vismaz piecus centimetrus gara astīte, jo tikai pareizi novākts ķirbis ar sausu, cietu kātu glabāsies ilgi.

Izstādē ar audzētājiem varēs konsultēties par veselīgo dārzeņu audzēšanu. Apmeklētājiem būs pieejams arī DEK tomāts sēklu fonds.

Izstādes atklāšana 26. oktobrī plkst. 11:00 muzeja otrā stāva izstāžu zālē.

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja
Raimonds Udačs
Latvijas Dabas muzeja
Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļa
Tālr.: 67356025
22, 2011, 19:12Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Answers and Comments ->
Attached file: kirbju_ielugums.jpg
Ķīšezera krastā Saulesdārza teritorijā aug suņuburkšķis ar violetu stumbru,kura lapas, ja tās saspiež izdala sulu, kas rada ādas apsārtumu.
24, 2011, 8:29Agra
* Answers and Comments ->

Pēc 2-3 dienām uz ādas parādās apdeguma čūlas.
26, 2011, 16:34Agra

Mantegaci latvānis (Heracleum mantegazzianum)?
25, 2011, 14:49Zirneklītis


Vasarīgs sveiciens no Zaļās skolas!

Lai arī biju nodomājusi vasaras laikā mūs pa telpām nesutināt, saskāros ar tik aktuālu tēmu, ka negribēju gaidīt līdz rudenim.

VAK Zaļās skolas nodarbība notiks trešdien – 8. jūnijā plkst. 18:00 Rīgā, Krāmu ielā 3, 3. stāvā.

Nodarbības tēma:

„Sēsim nākotni!”

par vietējo šķirņu un dabas daudzveidības saglabāšanu.

Pie mums viesosies un par šiem jautājumiem stāstīs Sandra Stabinge – „Ekovirtuves” vadītāja. Nodarbības laikā tiks demonstrēta arī franču dokumentālā filma „Solutions locales pour un desordre global" („Vietēji risinājumi globālai nekārtībai”) ar tulkojumu latviešu valodā.

Visi esat gaidīti uz nodarbību!

Droši ņemat līdzi draugus un citus interesentus, jo VAK Zaļā skola kā vienmēr notiek bez maksas un uz nodarbībām iepriekš nav īpaši jāpiesakās – esam atvērti ikvienam interesentam.

Uz saredzēšanos trešdien!
Ilze
Zaļās skolas vadītāja

7, 2011, 13:41Zirneklītis
http://www.seed-sovereignty.org/EN/
* Answers and Comments ->
Attached file: SolutionsLocales.jpg

Uzziņai:

Kam pieder sēklas?

Paaudžu paaudzēm zemnieki ir bijuši sēklu glabātāji un selekcionāri, kuri sēklu ģenētisko daudzveidību uzturēja savstarpēji apmainoties ar sēklām un saglabājot labāko augu sēklas nākamā gada sējai. Sēklu daudzveidība nodrošināja kultūraugu pielāgošanos vietējiem klimatiskiem un augsnes apstākļiem, kā arī nodrošināja daudzveidību pārtikā un uzturvielās, pat reizēs, kad kādai šķirnei piemetās nelaime.

20. gs selekcija kļuva specializēta zinātniska joma, kura pievērsās stabilu šķirņu izveidei, kas Eiropā ir lielā mērā aizstājusi tautas selekciju. Kopš otrā pasaules kara komercfirmas Eiropā un pasaulē ir uzņēmušās aizvien lielāku lomu sēklu saimniecībā. Šodien pēc sabiedrisko organizāciju aplēsēm, pasaules desmit lielākajām sēklu firmām pieder 67% no pasaules sēklām (ETC Grupa 2008).

Kas ir ģenētiskā erozija?

Diemžēl līdz ar panākumiem zinātnē un lauksaimniecības modernizāciju ir notikusi liela mēroga ģenētiskā erozija, t.i., ir izzudušas simtām veco un vietējo šķirņu. 2008. gadā pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Direktora vietnieks atzina, ka 20. gadsimtā ģenētiskā daudzveidība lauksaimniecībā sarukusi par 75%. Arī Eiropā ir izzudušas neskaitāmas vecās šķirnes un landrases, kuras iegūtas tautas selekcijas ceļā. Šobrīd lielākā daļa cilvēces uztura nāk no tikai 12 augu un 14 dzīvnieku šķirnēm. Tik liela paļaušanās uz dažām šķirnēm ir bīstama gan ekonomiskā, gan ekoloģiskā ziņā.

Kā sēklu daudzveidību ietekmē likumdošana?

Eiropas sēklu likumdošana paredz šķirņu reģistrāciju Kopējā katalogā un sēklu sertifikāciju, un starptautiskā UPOV konvencija aizsargā selekcionāru tiesības, taču šie likumi reizēm arī ierobežo zemnieku tiesības pavairot un selekcionēt sēklas. Taču kopš 2008. gada pastāv arī atkāpes sēklu tirdzniecības likumiem šķirnēm, kuras ir dabiskā veidā pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiskā erozija.

FAO Starptautiskais līgums par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai stājies spēkā 2004.gadā. Tas atzīst zemnieku ieguldījumu lauksaimnieciskās daudzveidības uzturēšanā un nosaka zemnieku tiesības saglabāt, selekcionēt un savstarpēji apmainīties ar sēklām. Taču līdz šim dalībvalstis ir veltījušas ļoti maz līdzekļu līguma ieviešanai. Turklāt lielā daļā valstu līdzekļu ir veltīti pārsvarā tā saucamajai ex situ ģenētisko resursu saglabāšanā gēnu bankās, nevis in situ saglabāšanai zemnieku saimniecībās.

Kas notiek Eiropā?

Eiropā aktīvi darbojas Zemnieku sēklu tīkli vairākās valstīs, kuri kopš 2004. gada cenšas panākt izmaiņas Eiropas likumdošanā, lai veicinātu lauksaimnieciskās daudzveidības saglabāšanu un zemnieku tiesību ievērošanu. Šī gada februārī Segedas pilsētā Ungārijā šīs organizācijas sanāca kopā Eiropas 6. agro-biodaudzveidības saietā, kā arī piedalījās sarunās Bali šī gada martā par Starptautiskā līguma par augu ģenētisko resursu saglabāšanu tālāku ieviešanu. Kustība veicina zemnieku sēklu glabāšanu, selekciju un brīvu apmaiņu.

Kāpēc glabāt un izmainīties ar sēklām:

  • veicina daudzveidību;
  • palīdz attīstīt vietējās šķirnes;
  • sniedz dabīgu aizsardzību pret slimību/kaitēkļu izplatīšanos un klimata pārmaiņām;
  • paplašina zemnieku un patērētāju izvēles iespējas;
  • dāvā neatkarību no sēklu monopola;
  • stiprina zemnieku savstarpējos sociālos tīklus;
  • piedāvā gultni ekonomiskām inovācijām.

Kas notiek Latvijā?

Par Latvijas augu ģenētiskiem resursiem (ĢR) tiek atzītas Latvijā izveidotas jaunās un vecās šķirnes, kā arī lauksaimniecības šķirņu savvaļu radinieki. Latvijas augu ģenētiskie resursi tiek saglabāti kā sēklu bankā, tā arī lauku kolekcijās dažādos lauksaimniecības institūtos. Sēklu bankā atrodas apm. 2000 dažādi paraugi, un, kopā ar lauku kolekcijām, Latvijas augu ĢR ir pārstāvēti ar vairāk kā 3000 paraugiem.

Daudzi zemnieki un mazdārznieki Latvijā nodarbojas ar sēklu saimniecību amatiera līmenī, bet tas netiek atzīts kā vērtība. Izzūd senču lolotie augu un dzīvnieku veidi. Piemēram, ģimenes sīpoli, ķiploki, senas ābeļu šķirnes, mājputnu un mājlopu šķirnes. Saraksts ir garš un mēs (sabiedrība) nezinām, kas vērtīgs vēl kaut kur atrodas.

Atsauces un citi informācijas avoti:

Ilze
Zaļās skolas vadītāja
7, 2011, 13:51Zirneklītis
KO jūs varat pastāst\it par aveni kā krūmu.?
27, 2011, 20:20Viktorija
* Answers and Comments ->

Meža avene (Rubus idaeus L.).
28, 2011, 12:42Zirneklītis
[<< Previous page] [1] [2] [3] 4 [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [Next page>>] Records in this group: 209
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------