Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Biology


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] 26 [27] [28] [29] [30] [31] [32] [33] [Next page>>] Records in this group: 295
Order: v

Šī gada 29. oktobrī plkst. 4:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2001. gada 9. janvāra Ministru Kabineta noteikumi nr. 18 „Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā „pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 3:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4:00 – par vienu stundu atpakaļ”. Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku prasības.

Vienlaikus aicinām Latvijas iedzīvotājus izteikt savu viedokli un piedalīties aptaujā par to, vai arī turpmāk nepieciešams pāriet uz vasaras laiku. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij līdz šī gada beigām jāsniedz Eiropas Komisijai savs viedoklis par attiecīgās EP direktīvas ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm konkrētajā dalībvalstī (piemēram, transports, komunikācijas, rūpniecība). Apkopojot visu ES dalībvalstu viedokļus, Eiropas Komisija sniegs Ziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei un Ekonomikas un sociālo jautājumu komitejai, kas pēc tā izvērtēšanas lems par vasaras laika režīma turpmāku piemērošanu vai nepiemērošanu arī turpmāk.

Ikviens Latvijas iedzīvotājs var izteikt savu viedokli, vai arī turpmāk nepieciešams pāriet uz vasaras laiku, gan Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā (http://www.em.gov.lv/), gan Ministru Kabineta mājas lapā internetā (http://www.mk.gov.lv/).

Vasaras laiks ir laiks, kas ir par vienu stundu priekšā joslu laikam un kuru daudzās valstīs lieto pavasara, vasaras un rudens periodā. Latvijā vasaras laiks tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst. 3:00 līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst. 4:00.

Papildus informācija par pārejas uz vasaras laiku pieejama Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā – http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=13340. Savukārt, informāciju par laiku visā pasaulē (par laika joslām, cik ir pulkstenis kādā konkrētā valstī jeb pilsētā, par valstu pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ, utt.) varat iegūt portālā http://www.timeanddate.com/.

Par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā atbildīgā institūcija ir Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa
See also:
Another message ( 27, 2006, 9:52)
19, 2006, 21:02Zirneklītis
http://www.em.gov.lv/em/2nd/?lang=lv&id=15094&cat=621
Answers and Comments ->
ieteikums: izveidot sagrupeetu sarakstu ar visiem sugu nosaukumiem. Piem., jautaajums :"Liliju dzimtas viendīgļlapis?" nekur nav iespējams atrast visus shiis dzimtas augu nosaukumus, ir tikai apraksts, kas tas taads vispaar par auga tipu, vai arii tie doti latiinju nosaukumos, kuri parastam cilveekam neko neizsaka.
5, 2006, 11:55Daiga
* Answers and Comments ->

Piedod, bet Tavā ieteikumā ir pārītis dīvainību. Pats augu saraksts ar laiku, cerams, taps, bet, kur Tu tādu jautājumu par lilijām ņēmi? Ja reiz runā par sarakstiem un dzimtu, tad vajadzētu ievērot sistemātiku:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/saturs.shtml

Šajā sarakstā redzams, ka segsēkļi (ziedaugi) tiek iedalīti divdīgļlapjos un viendīgļlapjos, savukārt liliju dzimta ir viena no viendīgļlapju dzimtām.

Otra dīvainība ir jautājumā „kas tas tāds vispār par auga tipu”. Vārdu tips izmanto dzīvnieku valsts sistemātikā. Līdzvērtīgs iedalījums augu valstij ir „grupas”. Izdalītas ir šādas grupas: aļģes, sūnas, staipekņi, kosas, paparde, sēklaugi, ķērpji. Viss, kādreiz bija sēnes, bet nu tām sava valsts. Vai Tu šo iedalījumu biji domājusi prasot par augu tipu?

27, 2007, 7:07Zirneklītis

Daudzgadīgs liliju dzimtas augs, izplatīts Japānā un Ķīnā ( krustvārdu mīkla Spēles/spoki-Pasmaidi.lv-10.11.2009)- atbilde -HOSTA.Vai jautājums korekti izteikts.
10, 2009, 1:46RUTA

Pēc vienas sistemātikas hostas (Hosta syn.: Funkia) ir pieskaitītas liliju dzimtai (Liliaceae), pēc citas – agāvju dzimtai (Agavaceae). Vēl ir bijuši mēģinājumi izdalīt arī citas dzimtas, piemēram, Hostaceae, Funkiaceae, bet tās nav guvušas plašu atzinību. Pamatā tiek izmantota sistemātika, kurā hostas ietilpst liliju dzimtā.

Hostu dzimtene ir Austrumāzija. Ar viņu kultivēšanu Japānā un Ķinā nodarbojās jau sen. Eiropā hostas tika ievestas no Japānas XIX gs. vidū.

Tā kā jautājums ir gana pareizs.

10, 2009, 8:00Zirneklītis
Kur es varu atrast onformaciju par atjaunojamiem dabas resursiem???
4, 2006, 17:28Jelena
* Answers and Comments ->

Ļoti plašs jautājums. Varbūt sāc ar to, ka tiec skaidrībā tieši par kādiem atjaunojamiem dabas resursiem Tev ir interese. Domāšanas veicināšanai šī termina skaidrojums:
Atjaunojamie dabas resursi – Renewable natural resources. Dabas resursi, kuri var tikt atjaunoti vai papildināti dabisko procesu gaitā vai arī ar cilvēku darbību. Atjaunojamo dabas resursu piemērs ir meži un zivis. Minerāli un no zemes dzīlēm iegūtais kurināmais tiek uzskatīti par neatjaunojamiem dabas resursiem, jo to atjaunošana var notikt vienīgi ģeoloģiskā, nevis cilvēku dzīves laika mērogā. Daži vides aspekti, piemēram, augsnes auglība, spēja videi asimilēt piesārņojumu un saglabāt ekoloģiski tīru sistēmu, tiek dēvēti par daļēji atjaunojamiem, jo tos iespējams atjaunot ļoti lēni vairāku paaudžu laikā.”
(no http://siteresources.worldbank.org/LATVIAEXTN/Resources/Vardnica.pdf)
15, 2006, 19:05Zirneklītis
kā vienšūņi atšķiras no zarndobumaiņiem(izņemot par 1šūnu)
3, 2006, 19:02merila
* Answers and Comments ->

Tad jau var jautāt arī ar ko mēs atšķiramies no vienšūņiem, jo mums arī ir daļa leikocītu, kuri izturas līdzīgi vienšūņiem. Zarndobmaiņiem taču ir dažādas šūnas, kas visas kopā veido organismu, kas darbojas saskaņoti.
4, 2006, 8:03Meringija

Diemžēl, pārsvarā VISAS atšķirības starp vienšūņiem un zarndobumaiņiem būs
saistītas ar uzbūves īpatnībām (1 šūna vs daudzšūnu organisms). Vieglāk būtu
salīdzināt zarndobumaini ar kādu rāpuli, piemēram...
4, 2006, 8:33Ģederts
kas ir dalī;šanās,kas ir augšana,kas ir attīstība,???.....
26, 2006, 20:47ilze
* Answers and Comments ->

- dalīšanās (šūnām un vienšūnu organismiem) - mātes šūnas sadalīšanās divās
meitšūnās
- augšana - šūnu, audu, orgāna un visa organisma izmēru palielināšanās
(kvantitatīvas izmaiņas)
- attīstība - visas izmaiņas, kas ar šūnu vai organismu notiek to eksistences
laikā, parasti saprot kvalitatīvas izmaiņas
29, 2006, 19:21Ģederts
būšu lōti pateicīga, ja kāds atbildēs uz manu jautājumu:)jau iepriekš paldies:)..
Kādi ir ievērojamākie pēdējo gadu atklājumi dažādās bioloģijas nozarēs latvijā un pasaulē?
25, 2006, 19:36zane
* Answers and Comments ->

No tā sākto zaļo biologu atklājumiem Latvijā būtu jāmin, ka viens no Latvijas vadošajiem coleopterologiem Dmitrijs Teļnovs aprakstījis jaunu ložņvaboļu (Anthicidae) sugu no Ķīnas dienvidu provinces Junnaņas un nosaucis pazīstama arahnologa Māra Šternberga vārdā par Stricticollis sternbergsi Telnov, 2005.

Suga ir zinātniski aprakstīta žurnāla «Entomologica Basiliensia et Collectionis Frey» 27. sējumā, 161.-180. lpp. rakstā „Anthicidae (Coleoptera) aus der Sammlung des naturhistorischen Museums in Basel. Teil II: Bemerkenswerte und neue Notoxini, Endomiini und Anthicini (Anthicinae) aus der paläarktischen und orientalischen Region”.

26, 2006, 9:54Zirneklītis

Dmitrijs Teļnovs vispār ir ļoti čakls sugu aprakstītājs. Te ir aprakstīto sugu saraksts, kāds tas bija 2005. gada novembrī:
  • Tomoderinae
      • Derarimus alisae Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus angulatus Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus cincinnulatus Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus cornutus Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus ectypus Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus kurbatovi Telnov, 1998 (China)
      • Derarimus peniculatus Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus riga Telnov, 2001 (Malaysia)
      • Derarimus rimaderoculis Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus sarawakensis Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus sichuanus Telnov, 1998 (China)
      • Derarimus spinicollis Telnov, 2004 (Borneo)
      • Derarimus uhmanni Telnov, 1998 (China)
      • Derarimus yunnanus Telnov, 1998 (China)
      • Pseudotomoderus sulawesianus Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus absimilis Telnov, 2001 (Philippines: Luzon)
      • Tomoderus albiclavus Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus barclayi Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus brevitaticornis Telnov, 2004 (Borneo)
      • Tomoderus circiter Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus clepsammium Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus derarimusoides Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus diversitatis Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus dumogaensis Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus elegantithorax Telnov, 2001 (Philippines: Luzon)
      • Tomoderus fasciatonitidus Telnov, 2001 (Nepal; N India)
      • Tomoderus flagellipenis Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus lenis Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus mediofasciatus Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus mindanaoensis Telnov, 2001 Philippines: Mindanao, Palawan)
      • Tomoderus monstrificus Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus napolovi Telnov, 1997 (Vietnam)
      • Tomoderus volucris Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus wallacei Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
      • Tomoderus ziczac Telnov, 2005 (Indonesia: Sulawesi)
  • Anthicinae
    • Notoxini
      • Notoxus albrechti Telnov, 1998 (Rep. of South Africa)
      • Notoxus hartmanni Telnov, 1998 (Rep. of South Africa)
      • Mecynotarsus edwinus Telnov, 2000 (Irian Jaya)
    • Formicomini
      • Anthelephila albifasciata Telnov, 1999 (Thailand)
      • Anthelephila mirabilis (Telnov, 1997) (Vietnam)
      • Anthelephila ancorrifera Telnov, 2003 (India)
      • Anthelephila burckhardti Telnov, 2003 (Sri Lanka, India)
      • Anthelephila gladia Telnov, 2003 (India)
      • Anthelephila pygmaea Telnov, 2003 (Laos)
      • Anthelephila raja Telnov, 2003 (India)
    • Anthicini
      • Acanthinus selvaensis Telnov, 2001 (Peru)
      • Anthicus monstrator Telnov, 2005 (China)
      • Anthicus panayensis (Philippines: Panay)
      • Anthicus vicarius Telnov, 2005 (China)
      • Sapintus subgen. Barbigerosapintus n.subgen. Telnov, 1998 (Vietnam)
      • Floydwernerius n.gen. Telnov, 2003 (Australia)
      • Leptaleus sasajii Sakai, Telnov, 2001 (Japan)
      • Pseudoleptaleus punctatithorax Telnov, 1998 (Myanmar)
      • Pseudoleptaleus sichuanus Telnov, 2005 (China)
      • Pseudocyclodinus n.gen. Telnov, 2003 (Australia)
      • Sapintus (Sapintus) argenteofasciatus Telnov, 2003 (Australia)
      • Sapintus (Barbigerosapintus) confertopunctatus Telnov, 1998 (Vietnam)
      • Stricticollis sternbergsi Telnov, 2005 (China)
      • Yunnanomonticola Telnov, 2001 n.gen. (China)
      • Yunnanomonticola nanzhao Telnov, 2001 (China)
    • Microhorini
      • Clavicollis absconditus Telnov, 2000 (Nepal)
      • Clavicollis anomalus Telnov, 1998 (China)
      • Clavicollis indeprensus Telnov, 2000 (Nepal)
      • Clavicollis kejvali Telnov, 1999 (Thailand)
      • Clavicollis muguensis Telnov, 2000 (Nepal)
      • Clavicollis nigrofuscus Telnov, 2000 (Nepal)
      • Clavicollis weigeli Telnov, 2000 (Nepal)
  • Macratriinae
    • Macratria sabahense Telnov, 2004 (Borneo)
    • Macratria sola Telnov, 2002 (Afghanistan)
    • Macratria tricolorata Telnov, 2004 (Borneo)
  • Lemodinae
    • Lemodes nigrocaeruleus Telnov, 2004 (New Guinea)

Avots: http://www.zin.ru/ANIMALIA/COLEOPTERA/RUS/teln_sp.htm

26, 2006, 10:10Zirneklītis

liels paldies zirneklītim, kurā tīklos tik daudz informācijas..=)))
26, 2006, 18:28zane

Vai kaads, luudzu, nevareetu uzraxtiit 5cus bioloģijas atklaajumus Latviaa, kas ietekmeejushi cilveeku dziives kvalitaati?Paldies jau ieprieksh.. =)
2, 2009, 18:58Inga
Continue here -» ...
man wajadzētu dabūt cik sugas ir Latvijā un kaut ko par putnu valodu. man jāraksta referāts!
17, 2006, 16:33Lienīte
* Answers and Comments ->

Par putnu valodu vari palasīt Konrāda Lorenca grāmatu «Viņš runāja ar zvēriem, putniem un zivīm». Par sugu skaitu skati norādi.
See also:
Another message ( 5, 2007, 13:01)
27, 2007, 0:01Zirneklītis
Kas īsti ir biotehnoloģija un ko tā dod?
14, 2006, 21:54Nezinītis
* Answers and Comments ->

Alu un maizi. Tiesa, kad radās šie produkti, neviens gan nelietoja vārdu „biotehnoloģija”. «Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīcā» ir teikts:

biotehnoloģija [gr. bios dzīvība + tehnoloģija] Zinātnes un tehnikas nozare, kurā pēta un izstrādā metodes dzīvo šūnu un audu audzēšanai un pavairošanai, kā arī pēta šo metožu lietošanu dažādu bioloģiski svarīgu vielu (aminoskābju, fermentu, vitamīnu, organisko skābju, medikamentu u.c.) ražošanā.

18, 2006, 3:04Zirneklītis
Nosauciet kādu augu vai dzīvnieku(vai abas)sugas, kuras nekontrolēta izplatība Latvijā nebūtu vēlama!Paskaidrojet, !kāpēc
13, 2006, 22:37zane
zanns16 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Tīģeris, jo uzbruktu mūsu govju ganāpulkiem ;)

Bet ja nopietni, tad šādas nevēlamas sugas ir visas svešās, ievazātās sugas, kas apdraud mūsu vietējās sugas. Svešvārdā tās sauc par „invazīvajām sugām”. Šādus augus jau vieglāk pamanīt kā dzīvniekus. Paceļo pa Laviju un vienu no slikto augu pārstāvjiem ātri pamanīsi – Sosnovska latvāni (Heracleum sosnowskyi). Dāžādas dzīvotnes ir atšķirīgi jutīgas pret svešiniekiem. Par nevēlamiem augiem jūras piekrastē var apskatīties šeit:
http://piekraste.daba.lv/LV/peetiijumi/ .

Kādreiz bija pieejams «Latvijas svešzemju sugu datu bāze», bet, izskatās, ka kāds aizmirsis samaksāt „elektrības” rēķinu :( un tā pašlaik nestrādā.

No dzīvniekiem, kas apdraud mūsu vietējas sugas, pirmais, kas nāk prātā, ir no zvēraudzētavām izbēgusī amerikas ūdele (Mustela vison) kas ir vietējo putnu bieds. Bebrs (Castor fiber) gan šai sarakstā neideras, jo tas ir „savējais”, par kura darbību daudzi ir sajūsmā, atskaitot cilvēku un upes pērleni.

14, 2006, 3:30Zirneklītis
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] 26 [27] [28] [29] [30] [31] [32] [33] [Next page>>] Records in this group: 295
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------