Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Horticulture


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] 23 [24] [Next page>>] Records in this group: 209
Order: v
Kāpēc siltumnīcā kalst nost aizmetušies gurķīši?Vai augiem kas trūkst?
26, 2006, 15:31Silva
Answers and Comments ->
Vai kāds nevarētu pastāstīt kā jākopj orhidejas,man pašai ir 'phalaenopsis' un 'cimbidium',domāju,ka šiem augiem būtu nepieciešama īpaša kopšana,bet nekur nevaru atrast informāciju par to.
24, 2006, 13:58Anete
anjux49 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Cik esmu novērojis – nedrīkst pārlaistīt. Saknēm jādzīvo elpojošā substrātā. Sakņu sistēma orhidejām ir pielāgota mitruma uzņemšanai no gaisa nevis no augsnes. Nevajag turēt uz palodzes, jo abu šo ģinšu orhidejām patīk noēnojums.

Angļu valodā var palūkoties šeit:

31, 2006, 15:36Zirneklītis
Pastāstiet par amariļļu audzēšanu.
18, 2006, 16:46dace
* Answers and Comments ->

http://www.amaryllis.com/
Patiesībā amarillis ir cits augs, šo sauc par hipeastru.
http://en.wikipedia.org/wiki/Hippeastrum
Dzimta ir viena, bet īstie amariļļi ir no Āfrikas, bet hipeastri - no Amerikas.
Šis tas ir arī latviski, piemēram, tvnet.lv:
Ne vien dārzniecībās, bet arī mājas apstākļos iespējams iepriekš izplānotos
termiņos uzziedināt diženo un krāšņo bruņinieku zvaigzni hipeastru.
Glabāšana
Hipeastriem (tos nepareizi dēvē par amariļļiem) ir prāvi, ieapaļi plakani vai
apaļi sīpoli ar tumši brūnu, drūpošu segzvīņu, kuros ir pietiekami daudz
barības vielu, tāpēc tos var uzziedināt, pat ievietojot saknes tikai tīrā ūdenī.
Lai iegūtu skaisti ziedošu podaugu vajadzīgajā datumā (jebkurā dienā no
Holandē vai Dienvidāfrikā sagatavotiem sīpoliem, bet, izmantojot vietējos, –
no novembra līdz vasaras beigām), hipeastram iepriekš nodrošina miera
periodu (+5 °C temperatūrā). Sīpolu ievieto biezā papīra tūtā ar dažiem
caurumiņiem un glabā ledusskapja apakšējā nodalījumā atsevišķā kabatā tā,
lai nebūtu tiešas saskares ar pārtikas produktiem.
Stādīšana
Piecas – septiņas nedēļas pirms noteiktā datuma sīpolu izņem no ledusskapja
un stāda plastmasas vai māla puķu podā ar vismaz vienu caurumu apakšā
(auga saknes iznīkst, ja ap tām visu laiku ir slapja augsne). Māla podā
drenāžai vēl ieklāj māla lauskas un plānā kārtā olīšus un granti, bet
plastmasas podos ar vairākiem caurumiem ūdens notecei izmanto sfagnu
sūnas vai zāģu skaidas un granti. Augsni gatavo trūdvielām bagātu, gaisa un
ūdens caurlaidīgu ar vāji skābu reakciju
(pH 5,5 – 6), izmantojot lapu zemes, māla velēnu zemes un trūdzemes –
mēslu komposta maisījumu (1:1:1).
Pēc iestādīšanas augsni aplej ar siltu ūdeni. Nevajadzētu liet uz sīpola, tā var
izplatīties sēņu ierosinātas slimības. Pēc tam laista tikai tad, kad hipeastrs
sācis aktīvi augt.
Uzziedināšana
Kamēr auga saknes attīstās, podu noliek siltā vietā apmēram +20 °C
temperatūrā. Pēc 1 – 2 nedēļām jau parādās ziedneši (ādainās lapas no sīpola
vidus attīstās vēlāk). Līdzko tie sasnieguši 5 – 20 cm, puķu podu novieto
gaišā, siltā vietā, piemēram, uz palodzes. Sāk laistīt, kad augsnes virskārta ir
sausa, izmantojot sasildītu lietus ūdeni. Ik dienu ieteicams podu grozīt, lai
platās spēcīgās lapas augtu vienmērīgi. Kad sāk atvērties pumpuri (uzzied 30
– 35 dienas pēc to parādīšanās), augu novieto vēsākā (+16...+18 °C),
ēnainākā vietā, kur tas plaucē ziedus 10 – 15 dienas. Šajā laikā ziedus var
nogriezt un ievietot vāzē ar ūdeni – tie pakāpeniski atvērsies, nenoņemot
spēku sīpolam. Jāņem vērā, ka karstumā un spilgtā gaismā ziedi ātrāk izbalo
un novīst.
Kopšana
Hipeastra sīpols ziedēšanai ir patērējis visu enerģiju, tāpēc tam līdz pat jūlija
sākumam nepieciešams ūdens, mēslojums un saules siltums – tad lapas var
turpināt fotosintēzes procesu un sīpols atkal uzņemt spēku, pateicoties
piegādātajām barības vielām. Ieteicams noraut nokaltušos ziedus, lai augs
netērētu enerģiju sēklu veidošanai. Augu ik pēc 7 – 10 dienām līdz pat
augusta sākumam piebaro ar pilnmēslojumu, piemēram, Vito. Labs ir arī vistu
(1:20) vai kūtsmēslu (1:5) raudzējums. Jo augam ir vairāk veselīgu lapu
vasarā, jo vairāk veidojas ziednešu nākamajā gadā.
Pavasarī podu var novietot plēves vai stikla siltumnīcā, taču tad lapas jāsargā
no saules apdegumiem, tās noēnojot ar agrotīklu, ko piestiprina pie
siltumnīcas karkasa. To var nolikt arī uz balkona vai lodžijas vietā, kur augs ik
dienas vismaz četras stundas var saņemt saules gaismu un kur tas necieš no
pārmērīgiem nokrišņiem.
Svarīgs ir miera periods, kas sākas jūlijā un ilgst divus – piecus mēnešus (lapu
dzeltēšana norāda uz miera perioda sākumu). Tad augu vairs nelaista un
nemēslo. Augusta beigās (pirms salnām) hipeastru pārnes uz telpām, tam
nogriež nokaltušās lapas un podu ar sīpolu noliek tumšā, sausā vietā +15...
+16 °C temperatūrā.
Jaunākās šķirnes
Hipeastru ģintī ir apmēram 80 sugu, bet hibrīdus un šķirnes jau skaita
vairākos simtos, kur dažādas ziedu krāsas un to kombinācijas variējas ar
daudzveidīgām formām un dažādu ziedkātu garumu. Visus hipeastrus iedala
3 pamatgrupās: lielziedu, pildīto un sīkziedu.
Lielziedu hipeastru ziedu diametrs ir 14 – 22 cm; 8 – 10 cm diametra sīpols
dod divus trīs 40 – 75 garus ziednešus ar 3 – 5 ziediem katrā. Jaunumi ir
šķirnes "Prelude" (spilgti sarkani ziedi ar spoži baltām apmalēm un centru),
"Charisma" (spilgti rozā, trešdaļa zieda ir balta ar vieglu pamatkrāsas
lāsojumu), "Pink Blossom" (violetrozā ar zaļu viduci), "San Remo" (rozā,
viducis zaļš).
Pildītajiem hipeastriem ziedu diametrs ir 15 – 25 cm, no vismaz 8 cm
diametra sīpola var iegūt pāris 40 – 75 cm garus ziedkātus ar četriem
pildītiem ziediem katrā. Jaunākās un neparastākās šķirnes ir "Dancing Queen"
(vienmērīgi svītrota, sarkanbalta), "Promise" (balta ar vienmērīgu, smalku
sarkanu svītrojumu), "Elvas" (tumši rozā centrs, kas pāriet uz platām, baltām
apmalēm), "Flaming Peacock" (sarkanbalti liesmota).
Sīkziedu hipeastru ziedu diametrs ir 7 – 13 cm, no vismaz 7,5 cm diametra
sīpola var izaudzēt divus trīs 20 – 50 cm garus ziednešus ar apmēram
četriem ziediem katrā. Lielākam efektam ieteicams prāvākā podā iestādīt trīs
sīpolus. Šķirnes – "Lemon Lime" (dzeltenzaļi ziedi), "Fairytale" (spilgti
sarkanbalti svītroti ar tumši zaļu vidu).
- Dažādu hipeastru šķirņu sīpolus pašlaik var iegādāties pie Ē. Paupera (Rīgā,
a. k. 85, LV 1014) par 2,50 – 5 latiem.
Konsultēja sīpolpuķu audzētājs Ēvalds Paupers.
PADOMI
- Dažkārt ap mātesaugu izaug atvases. Ja vēlas, lai podā būtu vairāki
hipeastri, tās atstāj turpat. Ja ne – rudenī, kad izveidojušās dažas patstāvīgas
saknes, atdala no mātes sīpola un pārstāda katru savā podā. Atvases aug lēni,
uzzied apmēram pēc 2 – 4 gadiem.
- Var gadīties, ka pieaudzis hipeastrs dzen lapas, bet nezied. Tas nekas! Ja
augs ir veselīgs un spēcīgs, lai aug vēl vienu gadu – iespējams, tam
nepieciešams vairāk laika, lai sakrātu spēkus ziedēšanai.
SVARĪGI
Ja telpā ir mainīga temperatūra un augsts gaisa mitrums, uz lapām un
sīpoliem parādās sarkani plankumi un svītras, kas var pāriet puvē vai
sarkanās iedegās. Slimību apkaro miera periodā, sīpolus divarpus stundas
turot +43...+44 °C temperatūrā. Šī infekcija biežāk skar tos hipeastrus, kas
vasarā auguši ārā un bijuši pakļauti mainīgiem laika apstākļiem.
18, 2006, 19:54Ģederts

kā kopt pētūnijas ...
25, 2007, 20:19ieva
Continue here -» ...

Labdien! gribu lūgt Jūsu īsu konsultāciju. Pasūtīju no Holandes katalogā hipeastru sīpolu, saņēmu lielu, skaistu, veselīgu sīpolu. patreiz ir uzziedējis jau otrais ziedkāts ar bezgala skaistiem 4iem zvaniem. draugi mani baida, ka no Holandes pirktajiem sīpoliem esot īss mūžs - izziedot un pēc tam iznīkstot. Gribētu zināt - vai tiešām tā notiks un prieks par šo skaistumu būs tik īss? Ar cieņu un paldies jau iepriekš - Aija no Ķekavas
30, 2008, 17:37AIJA

Varbūt draugi nomērdēja savus hipeastrus badā? Izlasi, ko raksta Ģederts.
1, 2008, 10:02Zirneklītis

man no Holandes vestais hipeastrs jau zied ceturto gadu, vēl nedomā iet bojā, aug tik lielumā...
4, 2009, 18:54beibe

vai kamēr lielziedu amarillis zied ...
9, 2011, 23:06Beāt
Continue here -» ...

Liels paldies! Man zied pirmo gadu, ...
11, 2013, 16:23Iris
Continue here -» ...

Nupat uzziedēja arī baltais, superskaists~ Paldies Bakker!
1, 2013, 16:16Iris

Baltais ir superskaists, ieliku arī twitter.
1, 2013, 16:20Iris
https://twitter.com/lluckybird
Ja kādam ir pieejamas receptes kā tautas dziedniecībā izmanto kalīziju jeb "zelta stīgu" lūdzu atsūtiet man tās! Būšu ļoti pateicīga. Sevišķi mani interesē receptes, kas izmantojamas ādas slimību ārstēšanai.
14, 2006, 17:01Liene
* Answers and Comments ->

Rakstās золотой ус. (nevis усь). Un nevajag meklēt šo vārdu daudzskaitlī, ja negribi zināt par pulksteņiem ;)
15, 2006, 15:53Zirneklītis
Vai driks parstādīt ģerberas,kad viņas zied?
Jau iepriekš paldies.
10, 2006, 21:23Evita
* Answers and Comments ->

Es to nedarītu ...
10, 2006, 21:38Zirneklītis

Ģederts audzēja ģerberas... A kāpēc pārstādīt? Kas vainas?
10, 2006, 21:45Ģederts

nu īstenībā ģerberas pārstāda,tad ja podiņš palicis par mazu.(vismaz man tā šķiet)=)
24, 2006, 14:22neitral
Vai kads nevaretu pateikt, ka sauc to puki, kas ed musas? un kur to var iegadaties? Paldies!
2, 2006, 20:36incis
* Answers and Comments ->

„..Nepentes (Nepenthes) dabā aug tropu mežos no Madagaskaras līdz Austrālijai, tie ir daudzgadīgi kāpelējoši augi ar paplatām, zaļām lapām. Bieži nepentes tiek dēvētas par «krūzes» augiem, jo lapas pārveidojoties veido krūzītēm jeb kanniņām līdzīgus kausiņus, kas nav ziedi, bet īpašas lapu pārveidnes kukaiņu ķeršanai.

..

Nepentes mājās var audzēt uz palodzes, taču jāatceras, ka tām nepieciešams liels gaisa mitrums. Būtu ieteicams izmantot elektrisko gaisa mitrinātāju vai vismaz telpā izvietot traukus ar ūdeni. Vislabāk tās augs tropu mājā vai zem stikla, piemēram, lielā akvārijā, kas pilnībā vai daļēji nosegts ar stikla loksni.

..

Saracēnijas (Sarracenia) arī ir kukaiņēdāji augi. Visu gadu tās var turēt gaišā, saulainā, labi vēdināmā mēreni siltā vietā. Gan saracēnijām, gan nepentēm patīk mitrs gaiss, laistīšana un rasināšana ar mīkstu ūdeni, taču atšķirībā no nepentes saracēniju var turēt samērā vēsās telpās, vasarā pat ārā. Telpām visvairāk piemērota būs Sarracenia purpurea.”

/Ilzes Klaperes saruna ar LU Botāniskā dārza augu mājas vadītāju Dr. agr. Daci Grīviņu, «Latvijas Avīze», Otrdiena, 7. jūnijs (2005),
http://www.apollo.lv/portal/life/1816/articles/49181
/

Droši vien iegādāties var puķu veikalos. Cena varētu būt no Ls 10 līdz Ls 20.

2, 2006, 22:59Zirneklītis

Pie mums tās sauc par rasenēm...???
26, 2006, 8:18Krisjānis

Nepentes sauc par Nepentēm, Saracēnijas sauc par Saracēnijām un Rasenes sauc par Rasenēm. Tie ir dažādi augi. Latvijā purvos aug rasenes, bet tās nav piemērotas audzēšanai telpās, bet jautājums bija par kukaiņēdāju augiem, kurus var iegādāties, tad jau laikam lai audzētu telpās.
26, 2006, 13:34Zirneklītis

Kas ir lapu paarveidnes?
21, 2007, 20:20......
man lloti wajag zinaat kaadas ir telpaugu slimiibas un kaa taas ir aarsteejamas man tas ir wajadziiigs nelilam skolas projetam luudzu atraxtiet peec iespeejaas aatraak jo driizz jaanodod darbs!paldies:)
18, 2006, 16:08Diāna
* Answers and Comments ->

Vislabāk paņem kādu grāmatiņu bibliotekā par telpaugiem latviešu valodā, tur
būs galveno slimību uzskaitījums. Runāt par "ārstēšanu" augu kontekstā gan nav
pieņemts.
18, 2006, 18:36Ģederts
Kur var izlasīt jebkādu informāciju par augu BROMELIA?
14, 2005, 16:48Līga
* Answers and Comments ->

Latviešu valodā par bromēlijām varētu meklēt grāmatās par istabas puķēm, jo bromēlijas dzimtas (Bromeliaceae) augi (~56 ģintis, ~2700 sugas) izplatītas Amerikas (pamatā Dienvidamerikas) tropos un daļēji subtropos. Tikai viena suga (Pitcairnia feliciana) aug tropiskajā Rietumāfrikā. Varētu būt, ka visgaršīgākais šīs dzimtas augs ir ananāss (Ananas comosus = Ananas sativus).

Pie bromēliju dzimtas pieder galvenokārt epifītiski lakstaugi ar ļoti īsu stumbru. Lapas pa lielākai daļai rozetē, cieši aptver cita citu. Ja nāk prātā alvejas, tad, lai arī līdzīga, alveja (Aloe barbadensis) ir iedalīta pavisam citā dzimtā.

Runājot par bromēlijām, parasti tiek runāts par dažādām šis dzimtas ģintīm, ne tikai par bromēlijas ģints (Bromelia) pārstāvjiem.

Literatūra:

Bromēlijas ģints pārstāvju fotogrāfijas:
14, 2005, 21:19Zirneklītis
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] 23 [24] [Next page>>] Records in this group: 209
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------