Guest Book

Sveiki! Grāmatā izlasīju : "Prātīgi cilvēki pēterenes (pēterpogas)uzskata par pļavas nezāli un cenšas tās apkarot." Īsti nesaprotu kāpēc prātīgi cilvēki, un kāpēc tās cenšas apkarot?

Vai tik «Miljonārs» kārtējo reizi nav piemānījis spēlētājus. Trešdienas, 18. aprīļa raidījumā bija jautājums: „Kas apdraud bebrus?”. Piedāvātie atbilžu varianti: A) krītoši koki; B) augsts ūdens līmenis; C) lapsenes; D) ciltsbrāļi. Pareizā atbilde, viņuprāt, esot krītošie koki. Kaut kā negribas tam ticēt. Bebri graužot kokus kļūdās reti.

Daudzviet var atrast visnotaļ pamācoša anekdoti par blondīni, kas piedalās konkursā par miljonu:

-------------------------------
Blondīne piedalās konkursā kura galvenā balva 1 milj. dolāru! Viņai tiek uzdoti šādi jautājumi:

1) Cik ilgi norisinājās simtgadu karš:
a) 116
b) 99
c) 100
d) 150

Blondīne izlaiž jautājumu

2) Kurā valstī izgudroja panamas?
a) Brazīlija
b) Čili
c) Panama
d) Ekvadora

Blondīne lūdz palīdzību universitātes studentiem

3) Kurā mēnesī tiek atzīmēta Oktobra revolūcija?
a) janvāris
b) septembris
c) oktobris
d) novembris

Blondīne lūdz zāles palīdzību.

4) Kā sauc karali Georgu 6-to?
a) Alberts
b) Georgs
c) Manuels

Blondīne izvelk zīlēšanas kārtis.

5) No kāda dzīvnieka radies nosaukums Kanāriju salas?
a) Kanārijputniņš
b) Ķengurs
c) Ronis
d) Žurka

Blondīne pamet spēli.

Ja tu sevi uzskati par gudru un pasmējies par blondīni, tad paskaties pareizās atbildes:
1) Simtgadu karš ilga 116 gadus no 1337 līdz 1453 gadam
2) Panamas izgudroja Ekvadorā
3) Oktobra revolūcija tiek atzīmēta novembrī.
4) Karaļa Georga vārds - Alberts. Viņš to nomainīja 1936. gadā
5) Kanāriju salu nosaukums radies no roņa. Salas latīniskais nosaukums ir Insukaria Canaria, kas nozīmē Roņu sala.
Un tagad pasaki kurš ir dumjāks: tu vai blondīne?"
------------------------

Tiktāl anekdote. Diemžēl uz piekto jautājumu ir sniegta pilnīgi nepareiza atbilde. Insularia Canaria latīniski nozīmē suņu sala, vai arī salas vārds varētu būt celies no Berberiem, kuri šo salu saukuši par Tkanaren.

Tagad saprotams, kādēļ Blondīne pameta spēli – uz piekto jautājumu netika piedāvāta neviena pareiza atbilde

Negribās jau kritizēt "Ilustrēto Zinātni", kurai daudzi no mums palīdz
izvairīties no aplamībām... Bet šoreiz (aprīļa numurā) atkal iezagušies mazie
nerātnie lācēni...
Sadaļā "Fotomirklis", paraksts pie jaukā attēla ar nātres dzeļmatiņiem. Te
apgalvots, ka "Dzeļmatiņi veidoti no silikas – stiklam līdzīga materiāla".
Pirmkārt, vārds "veidots" attiecībā uz bioloģiskiem objektiem ir drusku tā kā
apšaubāms... Skaidrs taču, ka dzeļmatiņš sastāv no šūnām, nevis no kaut kā
ir "veidots". Un brīnumainā viela ir matiņu gala šūnas šūnapvalka sastāvā.
Tikai nav tādas vielas "silikas" – tā angliski sauc mums labi zināmo silīcija
dioksīdu. Tādi, lūk, lācēni ielavījušies žurnāla lappusēs... un drusku
padraiskojušies ar netīrām ķepelēm.

Atradu «Letonikā», kas , savukārt atsaucas uz «Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīcu» (2002.), „labo” atslēgas biotopu definīciju – „no cilvēka darbības izslēgti meža nogabali ilglaicīgai meža struktūras saglabāšanai”. Galīgi sajaukti cēloņi ar sekām, vēlamais ar esošo.

Var tik atgādināt mezīnieku pieņemtās definīcijas:

• Mežaudžu atslēgas biotops (MAB) jeb meža dabiskais biotops – ir biotops, kur ir atrastas vai pašreiz iespējamas biotopu speciālistu sugas, kas izzūd koksnes ražas iegūšanai apsaimniekojamos mežos.
• Mežaudžu potenciālais atslēgas biotops (PMAB) – meža biotops, kurš, apsaimniekots bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, priežu, egļu audzēs 20 gadu, ozolu, ošu, liepu, gobu, vīksnu audzēs 30 gadu, apšu, bērzu, melnalkšņu audzēs 10 gadu laikā varētu kļūt par MAB.

Pavisam nejauši, nu tik tiešām nejauši, manās rokās nonāca žurnāla «Spicā» 27.10.-2.11.2006. numurs. Šajā numurā ir lielā susra (Myoxus glis, sin. Glis glis) plakāts uz kura, nezkapēc, rakstīts, ka tas ir Tasmānijas velns (Sarcophilus harrisii).

Kā parasti, ar lielu interesi iepazinos ar IZ 10 Nr. Rets gadījums - kaut kas par
augu dzīvi (sadaļa Jautā mums). Intrģējošs nosaukums - "Vai augi spēj
sazināties?" Patiesībā, retorisks jautājums, jo jau kopš 1990-to gadu sākuma
ir zināma atbilde, un tā, viennozīmīgi, ir "jā". Līdz ar to, zinātniskais šoks
izpaliek, bet, vienalga, interesanti. Konkrētajā rakstiņā, acīmredzot, atstāstīts
zinātniskās publikācijas saturs (Andre Kessler, Rayko Halitschke, Celia Diezel,
Ian T. Baldwin. Priming of plant defense responses in nature by airborne
signaling between Artemisia tridentata and Nicotiana attenuata. Oecologia
(2006) 148: 280–292). Vienīgi - neprecizitātes nedaudz bojā noskaņu. Nu nav
Maksa Planka institūtu sistēmā tāda institūta - Ķīmiskās bioloģijas. Tas ir
Ķīmiskās ekoloģijas institūts (Institute of Chemical Ecology, direktors Ian T.
Baldwin). Kā arī, ne jau botāniķi pēta šādas problēmas. Paskatīsimies LZP
zinātņu apakšnozaru anotācijas - "3.6. Botānika ir zinātnes apakšnozare,
kurā pēta augu ārējās (augu morfoloģija) un iekšējās uzbūves (augu
anatomija) likumsakarības, augu daudzveidību un klasifikāciju (augu
sistemātika), augu izplatības īpatnības (fitoģeogrāfija), veģetācijas sadalījumu
(ģeobotānika), sugu sastāvu (flora) noteiktā teritorijā, dažāda ranga taksonu
izplatību (fitohoroloģija), sastopamās fitocenozes (fitocenoloģija) un
ekosistēmas (bioģeocenoloģija)." Nu nav nekā par augu-augu mijiedarbību. IZ
rakstiņā minētie pē†nieki varētu būt "augu biologi" (mūsdienīgā veidā) vai tie
paši "augu fiziologi" (drusku vecmodīgi). Bet tas viss vēl tā. Sliktāk ir ar
nobeigumu, kur apgalvots, ka (citēju) "...botāniķi neuzskata, ka kaitēkļu
uzbrukumā cietušo augu izdalītās brīdinājuma molekulas tiktu ražotas
apzināti, lai palīdzētu citiem augiem". Dārgie IZ veidotāji, varējāt pajautāt
kādam "botāniķim", un viņš viennozīmīgi Jums pasacītu, ka augi principā (by
definition) neko nevar "darīt" "apzināti", jo šiem organismiem nepiemīt ne
"apziņa", ne nervu sistēma, ne kādas līdzīgas fizioloģiskas sistēmas. Es jau
paredzu, ka sekos atsauces uz "mātes izdevumu", kurš piegādājis minēto
informāciju. Bet varbūt tomēr nākamreiz paprasiet vispirms kādam
"botāniķim", lai kārtējo reizi "nepūstu miglu acīs" uzticīgajiem lasītājiem?

Lūk, tas tiešām ir sviests!
http://www.apollo.lv/portal/life/articles/76488