Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Imperfections, Mistakes


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] 3 [4] [5] [6] [Next page>>] Records in this group: 48
Order: v
Sveiki! Grāmatā izlasīju : "Prātīgi cilvēki pēterenes (pēterpogas)uzskata par pļavas nezāli un cenšas tās apkarot." Īsti nesaprotu kāpēc prātīgi cilvēki, un kāpēc tās cenšas apkarot?
23, 2007, 22:50Gunita
* Answers and Comments ->

Īsti nesaprotu, kāpēc Gunita uzdod šādus jautājumus? Vai viņu nepārliecina
lasītajā grāmatā minētā argumentācija? Vai arī tas ir sarkasms, un šādi cilvēki
nemaz nav prātīgi?
23, 2007, 23:35Ģederts

Pēterenes (pēterpogas) ir tipiska pļavu suga, un man nav nekādas informācijas, ka tās būtu indīgas vai kādā citā ziņā sliktas, vai arī ka tās kāds prātīgs vai neprātīgs cilvēks censtos apkarot.
vai drīkst zināt, kas tā par grāmatu? tulkota vai tepat sacerēta? varbūt te ir kāda kļūda tulkojumā? vai arī šī suga kādā citā pasaules daļā patiešām ir nezāle?
24, 2007, 10:52Vija

nu ziniet vispār tas ir rakstīts daudzās grāmatās... man piemēram biooloģijas grāmatā... ir tāds jautājums.. utt =)
5, 2009, 21:09jana


Nosauc tās daudzās grāmatas. Kas tā par bioloģijas grāmatu? Izklausās muļķīgi, jo, kā jau Vija rakstīja, Tīruma pēterene (Knautia arvensis) ir tipiska mēreni mitru pļavu suga.

Attēls no:
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Acker-Witwenblume_Knautia_arvensis.jpg

5, 2009, 22:59Zirneklītis
Vai tik «Miljonārs» kārtējo reizi nav piemānījis spēlētājus. Trešdienas, 18. aprīļa raidījumā bija jautājums: „Kas apdraud bebrus?”. Piedāvātie atbilžu varianti: A) krītoši koki; B) augsts ūdens līmenis; C) lapsenes; D) ciltsbrāļi. Pareizā atbilde, viņuprāt, esot krītošie koki. Kaut kā negribas tam ticēt. Bebri graužot kokus kļūdās reti.
20, 2007, 4:13Zirneklītis
* Answers and Comments ->

Njā, gribētos zināt, kādi ir tie "speciālisti", kas tos jautājumus sagudro. No TV
publikas viedokļa gribētos, lai būtu objektīvi "pareizi" jautājumi ar "pareizām"
atbildēm. No spēles viedokļa, dalībnieki paraksta līgumu, un "pareizā" atbilde ir
tā, kuru par pareizu nosauc organizatori. Tā kā juridiski viss okidoki.
20, 2007, 7:43Ģederts

nakad neesmu redzējusi nekādus beigtus bebrus pie nogāztiem kokiem. taču mežinieki zina stāstīt, ka bebru ādas pašlaik ir mazā vērtē, jo tajās daudz ir citu bebru zobu pēdu (viņi ļoti savairojušies, tāpēc nikni kaujas par teritorijām).


taču jautājums jau bija "kas apdraud" nevis " kas nonāvē" =):)
mani varbūt apdraud imperiālisms, bet es to pilnīgi nepamanu vai arī prasmīgi izvairos =):)


un ja pieņem, ka spēle ir loterija, tad tiešām viss kārtībā.

20, 2007, 8:38Vija
Daudzviet var atrast visnotaļ pamācoša anekdoti par blondīni, kas piedalās konkursā par miljonu:


-------------------------------
Blondīne piedalās konkursā kura galvenā balva 1 milj. dolāru! Viņai tiek uzdoti šādi jautājumi:

1) Cik ilgi norisinājās simtgadu karš:
a) 116
b) 99
c) 100
d) 150

Blondīne izlaiž jautājumu

2) Kurā valstī izgudroja panamas?
a) Brazīlija
b) Čili
c) Panama
d) Ekvadora

Blondīne lūdz palīdzību universitātes studentiem

3) Kurā mēnesī tiek atzīmēta Oktobra revolūcija?
a) janvāris
b) septembris
c) oktobris
d) novembris

Blondīne lūdz zāles palīdzību.

4) Kā sauc karali Georgu 6-to?
a) Alberts
b) Georgs
c) Manuels

Blondīne izvelk zīlēšanas kārtis.

5) No kāda dzīvnieka radies nosaukums Kanāriju salas?
a) Kanārijputniņš
b) Ķengurs
c) Ronis
d) Žurka

Blondīne pamet spēli.

Ja tu sevi uzskati par gudru un pasmējies par blondīni, tad paskaties pareizās atbildes:
1) Simtgadu karš ilga 116 gadus no 1337 līdz 1453 gadam
2) Panamas izgudroja Ekvadorā
3) Oktobra revolūcija tiek atzīmēta novembrī.
4) Karaļa Georga vārds - Alberts. Viņš to nomainīja 1936. gadā
5) Kanāriju salu nosaukums radies no roņa. Salas latīniskais nosaukums ir Insukaria Canaria, kas nozīmē Roņu sala.
Un tagad pasaki kurš ir dumjāks: tu vai blondīne?" =)
------------------------

Tiktāl anekdote. Diemžēl uz piekto jautājumu ir sniegta pilnīgi nepareiza atbilde. Insularia Canaria latīniski nozīmē suņu sala, vai arī salas vārds varētu būt celies no Berberiem, kuri šo salu saukuši par Tkanaren.

Tagad saprotams, kādēļ Blondīne pameta spēli – uz piekto jautājumu netika piedāvāta neviena pareiza atbilde :(

3, 2007, 13:01Zirneklītis
Answers and Comments ->
Negribās jau kritizēt "Ilustrēto Zinātni", kurai daudzi no mums palīdz
izvairīties no aplamībām... Bet šoreiz (aprīļa numurā) atkal iezagušies mazie
nerātnie lācēni... =)
Sadaļā "Fotomirklis", paraksts pie jaukā attēla ar nātres dzeļmatiņiem. Te
apgalvots, ka "Dzeļmatiņi veidoti no silikas – stiklam līdzīga materiāla".
Pirmkārt, vārds "veidots" attiecībā uz bioloģiskiem objektiem ir drusku tā kā
apšaubāms... Skaidrs taču, ka dzeļmatiņš sastāv no šūnām, nevis no kaut kā
ir "veidots". Un brīnumainā viela ir matiņu gala šūnas šūnapvalka sastāvā.
Tikai nav tādas vielas "silikas" – tā angliski sauc mums labi zināmo silīcija
dioksīdu. Tādi, lūk, lācēni ielavījušies žurnāla lappusēs... un drusku
padraiskojušies ar netīrām ķepelēm.
2, 2007, 17:01Ģederts
* Answers and Comments ->

Ojā, es par šito arī nepriecājos - atkal jau zilie brīnumi! =)
3, 2007, 0:11Sintija

Mjā, šoreiz žurnālā ieklīdis "gimalajiešu lācis". Noteikti ievietošu kļūdas labojumu maija vai jūnija lasītāju vēstuļu sadaļā, paldies par vērību!
3, 2007, 12:36Vents Zvaigzne
Atradu «Letonikā», kas , savukārt atsaucas uz «Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīcu» (2002.), „labo” atslēgas biotopu definīciju – „no cilvēka darbības izslēgti meža nogabali ilglaicīgai meža struktūras saglabāšanai”. Galīgi sajaukti cēloņi ar sekām, vēlamais ar esošo.

Var tik atgādināt mezīnieku pieņemtās definīcijas:

  • Mežaudžu atslēgas biotops (MAB) jeb meža dabiskais biotops – ir biotops, kur ir atrastas vai pašreiz iespējamas biotopu speciālistu sugas, kas izzūd koksnes ražas iegūšanai apsaimniekojamos mežos.
  • Mežaudžu potenciālais atslēgas biotops (PMAB) – meža biotops, kurš, apsaimniekots bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, priežu, egļu audzēs 20 gadu, ozolu, ošu, liepu, gobu, vīksnu audzēs 30 gadu, apšu, bērzu, melnalkšņu audzēs 10 gadu laikā varētu kļūt par MAB.
11, 2006, 5:35Zirneklītis
Answers and Comments ->
Pavisam nejauši, nu tik tiešām nejauši, manās rokās nonāca žurnāla «Spicā» 27.10.-2.11.2006. numurs. Šajā numurā ir lielā susra (Myoxus glis, sin. Glis glis) plakāts uz kura, nezkapēc, rakstīts, ka tas ir Tasmānijas velns =8–O (Sarcophilus harrisii).
13, 2006, 8:33Zirneklītis
* Answers and Comments ->

Many thanks to Webmaster
3, 2007, 7:47yahoobot
http://Axelvhh@gmail.com

Many thanks to Webmaster
3, 2007, 7:47yahoobot
http://Axelvhh@gmail.com
Kā parasti, ar lielu interesi iepazinos ar IZ 10 Nr. Rets gadījums - kaut kas par
augu dzīvi (sadaļa Jautā mums). Intrģējošs nosaukums - "Vai augi spēj
sazināties?" Patiesībā, retorisks jautājums, jo jau kopš 1990-to gadu sākuma
ir zināma atbilde, un tā, viennozīmīgi, ir "jā". Līdz ar to, zinātniskais šoks
izpaliek, bet, vienalga, interesanti. Konkrētajā rakstiņā, acīmredzot, atstāstīts
zinātniskās publikācijas saturs (Andre Kessler, Rayko Halitschke, Celia Diezel,
Ian T. Baldwin. Priming of plant defense responses in nature by airborne
signaling between Artemisia tridentata and Nicotiana attenuata. Oecologia
(2006) 148: 280–292). Vienīgi - neprecizitātes nedaudz bojā noskaņu. Nu nav
Maksa Planka institūtu sistēmā tāda institūta - Ķīmiskās bioloģijas. Tas ir
Ķīmiskās ekoloģijas institūts (Institute of Chemical Ecology, direktors Ian T.
Baldwin). Kā arī, ne jau botāniķi pēta šādas problēmas. Paskatīsimies LZP
zinātņu apakšnozaru anotācijas - "3.6. Botānika ir zinātnes apakšnozare,
kurā pēta augu ārējās (augu morfoloģija) un iekšējās uzbūves (augu
anatomija) likumsakarības, augu daudzveidību un klasifikāciju (augu
sistemātika), augu izplatības īpatnības (fitoģeogrāfija), veģetācijas sadalījumu
(ģeobotānika), sugu sastāvu (flora) noteiktā teritorijā, dažāda ranga taksonu
izplatību (fitohoroloģija), sastopamās fitocenozes (fitocenoloģija) un
ekosistēmas (bioģeocenoloģija)." Nu nav nekā par augu-augu mijiedarbību. IZ
rakstiņā minētie pē†nieki varētu būt "augu biologi" (mūsdienīgā veidā) vai tie
paši "augu fiziologi" (drusku vecmodīgi). Bet tas viss vēl tā. Sliktāk ir ar
nobeigumu, kur apgalvots, ka (citēju) "...botāniķi neuzskata, ka kaitēkļu
uzbrukumā cietušo augu izdalītās brīdinājuma molekulas tiktu ražotas
apzināti, lai palīdzētu citiem augiem". Dārgie IZ veidotāji, varējāt pajautāt
kādam "botāniķim", un viņš viennozīmīgi Jums pasacītu, ka augi principā (by
definition) neko nevar "darīt" "apzināti", jo šiem organismiem nepiemīt ne
"apziņa", ne nervu sistēma, ne kādas līdzīgas fizioloģiskas sistēmas. Es jau
paredzu, ka sekos atsauces uz "mātes izdevumu", kurš piegādājis minēto
informāciju. Bet varbūt tomēr nākamreiz paprasiet vispirms kādam
"botāniķim", lai kārtējo reizi "nepūstu miglu acīs" uzticīgajiem lasītājiem?
29, 2006, 20:25Ģederts
* Answers and Comments ->

Ģedert, vai drīkstu Jūsu atsauksmi saīsinātā veidā ievietot kāda no "Ilustrētās Zinātnes" nākamajiem numuriem lasītāju vēstuļu sadaļā? Būtu priecīgs ar Jums sazināties - mana e-pasta adrese ir Vents.Zvaigzne@mgtops.lv
Par pirmajiem diviem aizrādījumiem - piekrītu un atvainojos, ko arī publicēšu žurnālā. "Ķīmiskās bioloģijas" institūts ir manis neizlabota oriģināla kļūda (pārbaudīju, ka pastāv pats jēdziens "ķīmiskā bioloģija", bet konkrētā institūta pareizo nosaukumu nepārbaudīju). Tāpat arī starpība starp "botāniķiem" un "augu biologiem" bija labojama.
Par pēdējo aizrādījumu - grūti nopūšos. Nu nav taču tur teikts, ka augi savā starpā ar informāciju apmainītos "apzināti", "tīšām" vai "ar nolūku", tad es varētu piekrist, ka tā ir maldināšana. Gluži otrādi, tur kārtējo reizi noliegts tas, ko cer sagaidīt daudzi cilvēki, - ka šādi atklājumi reiz apstiprinās saprāta pastāvēšanu augu valstī un varbūt pat nedzīvajā dabā bez visas nervu sistēmas un citiem sarežģītiem fizioloģiskiem veidojumiem. Varbūt formulējums nav tas labākais, varbūt vajadzēja rakstīt: "..biologi neuzskata, ka tāpēc mēs varētu runāt par augu "saprātu" un ka tie ražotu brīdinājuma molekulas ar nolūku informēt citus augus par briesmām.." Vai tā būtu labāk?
Turklāt šajā gadījumā tāds vai līdzīgs paskaidrojums ir noteikti nepieciešams, jo mēs uz jautājumu "Vai augi _sazinās_?" atbildam apstiprinoši. Gluži tāpat kā vārds "apzināti", arī vārds "sazināties" sevī ietver netiešu norādi uz apzinātu, saprātīgu, mērķtiecīgu darbību, bet pret to Jums, šķiet, nav iebildumu.
Būšu ļoti priecīgs par Jūsu komentāru - gan šā portāla lappusēs, gan privāti.
7, 2006, 13:42Vents Zvaigzne, "Ilustrētās Zinātnes" redaktors

Paskaidrojums priekšpēdējam teikumam:
......................
..vārds "sazināties" sevī ietver netiešu norādi uz apzinātu, saprātīgu, mērķtiecīgu darbību, bet pret to Jums, šķiet, nav iebildumu..
.............
Lai nerastos pārpratums - Jums, šķiet, nav iebildumu pret vārda "sazināties" lietošanu attiecībā uz augiem.
7, 2006, 17:14Vents Zvaigzne, "Ilustrētās Zinātnes" redaktors
19, 2006, 19:48Ģederts
* Answers and Comments ->

„Materiāls publicēts sadarbībā ar «Vakara Ziņas»” – tas izsaka visu. Varbūt tas raksts ticis uzcepts, lai cilvēkiem rastos priekšstats, ka ar augiem var darīt visu, lai varētu attaisnot nevajadzīgi izpostītu augāju? Iestāsti nu pēc tam kādam, ka arī augi ir dzīvi organismi un bez vajadzības tie nav jātraumē. Uzrunātais sitīs pie deniņiem un jautās – Tu tici tam murgam, kas tur bija sarakastīts?.
20, 2006, 7:52Zirneklītis

Rakstu izlasīju, bet kur solītā augu dvēsele? Rakstā nav ne pušplēsta vārda par dvēseli. Idiotisms nevis raksts.
22, 2006, 15:11Pēcis
[<< Previous page] [1] [2] 3 [4] [5] [6] [Next page>>] Records in this group: 48
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------