Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Lakes and Rivers


Hide answers
[<< Previous page] [1] 2 [3] [Next page>>] Records in this group: 26
Order: v
vai ir kāds preperāts ar kura palīdzību var tikt vaaļā no dēlēm nekaitējot zivīm un citiem aukstasiņu dzīvniekiem?
6, 2009, 13:30uldis
Answers and Comments ->
Cik plata ir tauvas josla Gaujai vietās kur ir privātīpašumi?, vai drīkst izkāpt krastā un uzturēties tauvas joslā ja ir norāde Privātīpašums?
5, 2009, 14:41Kaspars
* Answers and Comments ->

Pasvītrojumi un izcēlumi mani:

12.04.1995. likums «Zvejniecības likums» ("LV", 66 (349), 28.04.1995.) [spēkā ar 12.05.1995.] ar grozījumiem

..

tauvas josla — sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem;

..

9. pants. Tauvas josla

(1) Ar zveju vai kuģošanu un citām ar to saistītām darbībām gar ūdeņu krastiem ir nosakāma tauvas josla. Tauvas josla nav jānosaka, ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij.

(2) Tauvas josla gar jūras piekrasti ir norobežojama ar speciālām zīmēm, zemes īpašumu plānos tā apzīmējama kā lietošanas tiesību ierobežojums.

(3) Gar upēm un ezeriem tauvas josla nav jānorobežo ar speciālām zīmēm; zemes īpašumu plānos tā apzīmējama kā lietošanas tiesību ierobežojums.

(4) Tauvas josla gar mākslīgi izbūvētiem kanāliem, hidrotehniskām būvēm un citām būvēm uz ūdens (mākslīgi izbūvēta tauvas josla) nosakāma saskaņā ar šo būvju plāniem. To uztur un apsaimnieko attiecīgie īpašnieki (lietotāji).

(5) Piekrastes zemes īpašniekiem ir tiesības lietot tauvas joslu, ciktāl šīs tiesības neierobežo šis likums, citi likumi un normatīvie akti.

(6) Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta:

  1. kājāmgājējiem;
  2. zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei;
  3. robežapsardzībai;
  4. vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.

(7) Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:

  1. laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;
  2. laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts;
  3. zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības;
  4. ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.

(8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētās darbības drīkst veikt, ievērojot vides aizsardzības normas, bet pie robežas ūdenstilpēm — arī valsts robežas režīma prasības.

(9) Dabiskās tauvas joslas platums ir:

  1. gar privāto ūdeņu krastiem — 4 metri;
  2. gar pārējo ūdeņu krastiem — 10 metru;
  3. gar jūras piekrasti — 20 metru.

(10) Latvijas Zivju resursu aģentūra tauvas joslas platumu zvejas vajadzībām un Satiksmes ministrijas Jūrniecības departaments — kuģošanas vajadzībām var noteikt arī šaurāku vai platāku, tomēr tas nedrīkst pārsniegt 40 metrus.

(11) Mākslīgi izbūvētās tauvas joslas platums tiek noteikts attiecīgās būves plānā.

(12) Tauvas joslas platums tiek skaitīts:

  1. gar upju un ezeru lēzeniem krastiem — no normālās ūdenslīnijas;
  2. gar upju un ezeru kraujiem krastiem — no krasta nogāžu augšmalas, turklāt tauvas joslas platumā ietilpst arī zeme no ūdenslīmeņa līdz krasta nogāzei un pati nogāze;
  3. jūras piekrastē — no tās vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.

(13) Piekrastes pilsētās vai biezi apdzīvotās vietās zvejošanai un kuģošanai (ja tāda tur atļauta) tauvas joslu lieto, ievērojot tādus pašus noteikumus kā neapdzīvotās vietās, bet, ja krastmalas apbūvētas ar ēkām tādā mērā, ka nav iespējams izmantot visu šā panta devītajā daļā noteikto platumu, gar ūdeņu krastu atstājama tik plata tauvas josla, lai nodrošinātu ērtu braukšanu pa krastu, ja nepieciešams, izvērtējot atsevišķi katru konkrēto apbūvi.

(14) Atsevišķos gadījumos, kad pilsētās vai biezi apdzīvotās vietās izbūvē mākslīgās piekrastes, attiecīgo pašvaldību uzdevums ir ierīkot zvejas (ja tāda tur atļauta) un kuģošanas (ja tāda tur atļauta) vajadzībām ērti pieejamās vietās un piebraucamo ceļu tuvumā tauvas joslas vietā piemērota garuma un platuma piestātnes un uzturēt tās labā stāvoklī un lietošanai derīgas.

(15) Ja dabiski mainās ūdenslīnija, atbilstoši jaunajai ūdenslīnijai mainās arī tauvas josla. Gadījumos, kad upes gultni groza ar mākslīgiem regulēšanas darbiem, ja nepieciešams, zemes gabali jaunām gultnēm un tauvas joslai atsavināmi uz vispārēja pamata saskaņā ar nekustamās mantas piespiedu atsavināšanas normām.

(16) Šā panta noteikumi neattiecas uz ostas teritoriju, kuras robežas noteiktas saskaņā ar "Likuma par ostām" 3.pantu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997., 17.02.2000., 18.10.2001., 19.06.2003., 30.09.2004. un 09.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

..

5, 2009, 16:43Zirneklītis

Jā tos likumus es varu izlasīt pats, bet kā zināms likumus var tulkot dažādi, vai varat konkrēti atbildēt vai varu izkāpt krastā vietā kur ir norāde privātīpašums konkrēti Gaujas upē?
6, 2009, 9:28kaspars

Ja vari, tad kāpēc nelasi? Vismaz pasvītroto un izcelto.
6, 2009, 9:52Zirneklis

Ja pareizi saprotu tad nevar?, bet ja piemēram braucot pa upi ar laivu paliek slikti kādam no mums, piemēram ar sirdi, vai to var atiecināt uz punktu 6.4 glābšanas darbu veikšanai? un piestāt krastā nepārkāpjot tos 4. metrus bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku?
6, 2009, 11:05kaspars

kas ir normāls ūdenslīmenis Daugavā?
tas saistībā ar to, ka nevaru noteikt to lēzenajam krastam, jo Daugavā nav normāls ūdenlīmesnis, bet HESu regulēts līmenis.
1, 2012, 9:31ineta

Pilnīgi visās ūdenstecēs mainās ūdens līmenis, jautājums tik par biežumu un cēloņiem.

Normāls varētu būt ~vidējais ūdens līmenis. Piemēram, Aizsargjoslu likumā 7. pantā ir teikts „(3) Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, – no tā augšējās krants.
..
(5) Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu.”

Noder arī izvilkums no 23.12.2003. MK noteikumi Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju" ("LV", 183 (2948), 30.12.2003.) [stājas spēkā 31.12.2003.] ar grozījumiem [16.09.2005] un [30.10.2009]: „36.1. ūdens līmenis (metros) ūdenskrātuvē pie aizsprosta ūdensteces posmā augšpus hidrotehniskās būves aizsprosta (turpmāk — augšbjefs) absolūtās atzīmēs:
36.1.1. pieļaujamais ūdens līmenis ūdenskrātuvē hidromezgla normālas ekspluatācijas apstākļos (turpmāk — normālais ūdens uzstādinājuma līmenis)”. Attiecīgi arī lejpus aizsprosta esošam ūdens līmenim vajadzētu būt saistītam ar „normāliem ekspluatācijas apstākļiem”.

Jāsprauž mietiņš un jāveic līmeņa izmaiņas mērījumi.

1, 2012, 13:53Zirneklītis
Kur varētu atrast informāciju par mitrājiem?
29, 2009, 17:13Elīna
* Answers and Comments ->

Labdien Elīna!
Tieši šobrīd Latvijas Dabas muzejā ir jauna izstāde par MITRĀJIEM.
7, 2009, 12:24Aigars
Kur un kā var iegūt informāciju par mazajām Latvijas upītēm - Lantupīte, Bebrupe, Galdupe? Vai kāds pēta tādas upītes?
20, 2008, 17:06Ritma
* Answers and Comments ->

labdien Ritma!
paldies par jautājumu , bet ir vairākas Bebrupes..?
Jā tādas upes pēta dažādi entuziasti savu interešu lokā - biologi, laivotāji, makšķernieki...
Pašlaik top tīmekļa lapa UPĒM, tapēc pagaidām...jāmeklē papīra avotos - enciklopēdijās u.tml. Ja vēl tas ir svarīgi varu sagatavot atsauču datus un nosūtīt @ pastā.
16, 2009, 11:17Aigars
ekosece at inbox.lv
kāda ir atšķirība starp kalnu un līdzenumu upēm?
12, 2008, 20:32arita
* Answers and Comments ->

18, 2008, 16:08Mirdziš
Kā atšķirt slapju palienes pļavu no purva? Tur aug augstie grīšļi, arī niedres, vieta pat vasarā ir diezgan slapja. Pļava kādreiz ir meliorēta, bet tagad grāvji darbojas tikai daļēji, jo bebri piepalīdzējuši, tomēr notece uz upi ir. Rudenī vieta applūst pavisam un līdz pavasarim dzīvo zem ūdens. Parasti, lai nošķirtu pļavu no purva, tiek pieminēts kūdras slānis. Šeit kūdras, protams, nav. Tātad - vai šādā vietā kādreiz var veidoties purvs vai tā tomēr ir pļava? Ja pļava - vai tā uzskatāma par pārpurvotu, ja atrodas lielas upes palienē dabisku iemeslu dēļ zemā, līdzenā vietā?
15, 2007, 11:46Dace
* Answers and Comments ->

Kādam nolūkam tas tev ir vajadzīgs? definīcijas vispār pārklājas, it īpaši tās, kur jāskatās kūdras slānis. atšķiras arī dažādu nozaru speciālistu izpratne, turklāt dabā starp visu ir pārejas.


Atšķiršanai būtu jāskatās augu sabiedrības. vai tur ir pļavu augi vai nav.
zāļu purvā dominē grīšļi, bet graudzāļu parasti vispār nav (ja nu niedres). starp grīšļu ceriem atrodamas tā sauktās brūnās sūnas.
pļavām savukārt ir visādi raksturīgi dažādi platlapainie lakstaugi, kādu nav purvā. gandrenes, gundegas, guntiņas, saulpurenes utt.


ir tāds pļavu biotops - palieņu pļavas, un droši vien tur arī pieskaitāma tava pļava.
bet neredzot to vietu tiešām nevar droši pateikt.

16, 2007, 11:19Vija

Paldies par komentāru! Šī lieta mani interesē pļavas apsaimniekošanas nolūkos. Lauku atbalsta dienests secinājis, ka tā nav pļava, bet pārpurvota teritorija. Tomēr man šķiet pavisam skaidrs, ka tā ir palieņu pļava ar visu tai raksturīgo veģetāciju kāda tā ir it bieži Lielupes lejteces galā ar jūsu minētajām palieņu pļavu sugām. Tas liekas ļoti netaisnīgi, ja no sirds gribas atjaunot vairākus gadus neapsaimniekoto pļavu un vairot tās daudzveidību, bet šāds paziņojums no lad puses nozīmē, ka turpmāk nav nekādu iespēju dabūt BVZ pļavām pienākošos valsts atbalstu (ja jau tā reiz nav pļava, bet pārpurvota teritorija, tātad arī ne-lauksaimniecības zeme). Šis tad ir tas gadījums, kad izpratnes pārklājas un kompromiss grūti rodams. Laikam neba vienīgais gadījums.
19, 2007, 16:24Dace
Es ieraudziiju vienu interesantu augu, gribētu uzzināt, kas tas ir. Kāds nevar pateikt uz kādu e-pastu vai lapu es varu aizsūtīt fotogreāfijas, lai noskaidrotu, kas tas par augu.
13, 2007, 15:50Didzis
Didziz14 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Var sūtīt tīmekļa pārraugam uz 'eko at lanet.lv'.
13, 2007, 17:41Zirneklītis

Un cik ilgaa laikaa es varu sanjemt rezultaatus?
14, 2007, 21:30Didzis

Vasarā īpaši bieži pie datora nesanāk būt =)
Trijās bildēs tas ziedošais augs ir čemurainais puķumeldrs (Butomus umbellatus):
http://www.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=augi&k=Seklaugi/cirvenju/&b=Butomus_umbellatus&M=1
15, 2007, 15:26Zirneklītis

Tas ir aizsargaajams vai nav?
15, 2007, 22:24Didzis

Puķumeldrs Latvijā ir nereti sastopams. Cik man zināms, nekādos īpašos sarakstos ieviests nav.
15, 2007, 23:38Zirneklītis
[<< Previous page] [1] 2 [3] [Next page>>] Records in this group: 26
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------