Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Aves


Hide answers
1 [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [Next page>>] Records in this group: 190
Order: ^
Sveicināti. Man ir jautājums. Tas ir: kā pie Jums var atrast informāciju par stārķiem. Man tas ir vajadzīgs referātam. Lūdzu atrakstiet kā to dabūt sīki un smalki, protams, ja Jūs to varat.
17, 2003, 15:05Lailux
* Answers and Comments ->

23, 2003, 22:43Zirneklītis.
Kur ligzdo kaijas? Taču ne jau pludmalē? Vai tiešām kaijas ligzdo tikai uz Rīgas māju jumtiem? Kur viņas ligzdotu, ja māju nebūtu? Vai tad kaiju būtu mazāk? Vai var teikt, ka cilvēki palīdz kaijām?
2, 2005, 12:55Zuze
* Answers and Comments ->

Ligzdas – dažādu augu daļu pasekls krāvums –, parasti, kaijām ir uz zemes. Dažādas kaiju sugas izvēlas dažādas ligzdošanas vietas:
  • Melnspārnu kaija ligzdo jūras piekrastē uz lieliem akmeņiem;
  • Sudrabkaija – seklos ezeros, zivju dīķos, purva ezeriņos uz saliņām, reizēm arī pilsētās uz ēku jumtiem, būvkonstrukcijām;
  • Kajaks – uz saliņām (parasti uz zemes, retāk kokos), pilsētās uz ēku jumtiem;
  • Lielais ķīris – ūdensaugu slīkšņās vai uz salām;
  • Mazais ķīris – dažādās seklās ūdenstilpēs.

Kā redzi, māju jumti nebūt nav tās iecienītākās ligzdošanas vietas. Cilvēku �„palīdzība” kaijām izpaužas citā jomā. Tā kā kaijas ir iemanījušās izmantot pārtikas atkritumus, tad izgāztuves un konteineri nodrošina kaijas ar papildus barību.

Pilsētās mājo arī citi ūdens putni, tai skaitā, upes zīrīņi, kuru kolonija daudzus gadus apdzīvoja preses nama jumtu. Diez vai par palīdzību var nosaukt zīriņa dabīgās ligzdošanas vietas – oļainas pludmales Daugavas krastos – izpostīšanu. Uz preses nama jumta zīriņi apmetās tādēļ, ka tiem vairs nebija citur kur dzīvot.

12, 2005, 14:23Zirneklītis
kas ir apogs un, kur parsvara vins dzivo,kados rajonos.ko vins ed ,vai vins ari lido uz ciam zemem.vai var atscirt matiti un tevinju.?ludzu jus varetu atbildet un atsutit uz manu e-pastu................?
6, 2005, 8:50liene
* Answers and Comments ->

Apogi ir vienas no mazākajām pūcēm. Apogi ligzdas veido pamestos dzilnu dobumos vai citās piemērotās vietās. Parastākais no apogiem ir bikšainais apogs (Aegolius funereus), kas ligzdo dzilnu kaltos dobumos, tāpēc ir svarīgi saglabāt dobumainos kokus. Nedaudz retāk sastopams ir apodziņš (Glaucidium passerinum), kas ligzdo dzeņu dobumos. Retākais no apogiem ir mājas apogs (Athene noctua).
7, 2005, 5:16Zirneklītis

Man gribetos lai man tu atsutitu kautko par puucem un aprakstu par puucem un bildes par puucem jo to vari tagad atsutit man rit vajaga???
10, 2005, 17:21Malviiniite
http://www.malviiniite.lv
* Answers and Comments ->

Par pūcēm ir rakstīts šeit:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v154
Iesaku iemācīties lietot meklētājus, piemēram, «Latvijas dabas»:
http://latvijas.daba.lv/scripts/Fluid_Dynamic/search.pl?Match=0&Realm=Latvijas+daba&Terms=p%FBc*+p%FB%E8u+-tauri%F2*
Vai arī «Googli»:
http://www.google.lv/search?hl=lv&q=p%C5%ABce+p%C5%ABces+p%C5%AB%C4%8Du&btnG=Google+mekl%C4%93%C5%A1ana&meta=
Un, pavisam noteikti, iesaku sadraudzēties ar grāmatām. Par Latvijas putniem ir izdots daudz dažādu grāmatu.

P.S. Citreiz, uzdodot jautājumu, neraksti to kā piebildi jau esošam jautājumam.

12, 2005, 13:28Zirneklītis
Labdien!Es vēlētos uzzināt kādi gada putni ir bijuši no 1993.gada.Ja ir iespējams kautko vairāk par šiem putniem uzzināt pie jums ,tad ja varat tad uzrakstiet.Es jūs lūdzu!Ar cieņu Agnese.
1, 2005, 15:50Agnese
* Answers and Comments ->

Sveiki,

Diemžēl izdevās sastādīt sarakstu tikai sākot no 1996.  gada:

2, 2005, 6:47Zirneklītis
9. maijā Dobelē dārzā zem aličas koka ieraudzīju bariņu (apmēram 10-15 gab.)agrāk neredzētu putnu. Tie kaut ko meklēja un aktīvi rosījās - iespējams kaut ko darīja ar plūmīšu kauliņie, kas tur no pagājušā gada.. Internetā atradu, ka tie bija dižknābji. Prieks, ka Latvijā dzīvo tik daudz putnu sugu.
11, 2005, 10:59Vanda
* Answers and Comments ->

Tie, kas nezin, kāds izskatās dižknābis, var to aplūkot šeit:
http://www.putni.lv/lvp_coccoc.htm
P.S. Latvijā esot 325 putnu sugas.
13, 2005, 7:53Zirneklītis

Nesen lasīju žurnālu "Zīlīte". Tur bija rakstīts par bišu dzeņiem. Es par tiem vēlētos uzzināt kaut ko vairāk. Pie jaunajiem ziņojumiem pielieciet lielu paldies "Zīlītes" redaktoram Mārim Rungulim!
7, 2005, 10:01Krišjānis Valters
http://krissa14@inbox.lv
* Answers and Comments ->

Es par šo atsauksmi neesmu apmierināts! Tā ir ar drukas kļūdām!
7, 2005, 10:04Gatis
http://mice14@inbox.lv

7, 2005, 14:24Zirneklītis
Es sen atpakaļ lasīju kādā ornitoloģijas grāmatā, ka gājputnu kāsī lidojošam pirmajam putnam ir visgrūtāk, jo viņam sanāk šķelt gaisu, bet, kad es to pastāstīju draugam, viņš sāka smieties. Vai tad tā nav patiesība?
30, 2005, 19:37Māra
* Answers and Comments ->

Ir, ir visgrūtāk un tādēļ jau pirmie putni pa reizei nomainās. Kaut ko līdzīgu var novērot riteņbraukšanā grupās.
31, 2005, 19:05Zirneklītis

Pastāv arī uzskats, ka, liedojot kāsī, pilnīgi visiem šajā kāsī lidojošiem putniem ir lidot vieglāk, ieskaitot arī to putnu, kas ir kāša spicē. Ned Rozell (http://www.gi.alaska.edu/ScienceForum/ASF12/1248.html) atsaucoties uz Larry Gedney rakstu (http://www.gi.alaska.edu/ScienceForum/ASF5/559.html) apgalvo, ka 25 putni lidojot kāsī var nolidot par 70% tālāk kā lidojot pa vienam. Rakstos tiek apgalvots, ka pat kāša barvedis gūst labumu no gaisa plūsmām, kuras rada aiz viņa lidojošie putni, tikai nedrīkst par daudz izrauties uz priekšu.

Tomēr kāša spicē lidojošam putnam tiek visvairāk, tādēļ laiku pa laikam notiek „kāšveža” nomaiņa. (http://physicsforums.com/archive/t-7728 , http://www.physlink.com/Education/AskExperts/ae78.cfm).

1, 2005, 22:50Zirneklītis
Kā griezes skrienot pa zemi var nokļūt Āfrikā?
26, 2005, 13:19Pēcis
* Answers and Comments ->

Griezes tik tiešam ir gājputni, kas ziemo Āfrikā. Tikai skriešus tur gan viņas neskrien, bet gan, tāpat kā citi gājputni, aizlido. Mīts par to, ka griezes iet uz Āfriku, acīmredzot, radies no tā, ka griezes iztraucētas parasti cenšas aizlavīties pa zemi, nevis aizlidot, kā to dara citi putni.

Griezes parasti ceļo naktīs, tādēļ tās novērot grūtāk. Lai arī spārni griezēm ir salīdzinoši īsi, tās uz ziemošanas vietu spēj nolidot 6 000 līdz 10 000 kilometrus lielus attālumas no savām ligzdošanas vietām.

26, 2005, 13:27Zirneklītis
1 [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [Next page>>] Records in this group: 190
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------