Pī (π nevis л) ir skaitiskā attiecība starp riņka līnijas garumu un tās diametru: π = L/D (~3,14).
Kā simbols šajā izparatnē ir pazīstams kopš 1706. gada, kad to pirmo reizi lietoja Angļu rakstnieks Wiljams Džons.
Šīs attiecības vērtība jau meklēta un noteikta senatnē, piemēram, 3 (Vecajā derībā), 25/8 (Babilonā), 256/81 (Ēģiptē), 22/7 (Grieķijā), 355/113 (Ķīnā), √10 (Indijā).
Ar precizitāti līdz 16 zīmēm aiz komata, π vērtību aprēķināja Arābu matemātiķis Al-Kaši 1429. gadā. Lamberts 1767. gadā pierādīja, ka π ir iracionāls skaitlis, bet Lindemanis 1882. gadā –, ka transcendentāls skaitlis.
John Daintith, R.D. Nelson, 1989., The Penguin Dictionary of Mathematics