Guest Book
2006. gada November

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->


Hide answers
Man tāds jautājums:
Kā radusies Gūtmaņa ala un lūdzu sīkāku skaidrojumu.
30, 2006, 23:03Aija Sergejeva
* Answers and Comments ->

Gaujas svītas smilšakmeņi, sufozija
27, 2007, 15:17MRu
Vai jūs varat lūdzu pastastīt ko par Lāpstkāju klasi? Ja varat tad lūdzu jau šodien vakarā vai rīt.
30, 2006, 19:27Zenta
* Answers and Comments ->

Lāpstkāju klases (Scaphopoda) pārstāvji nav ne tārpi, ne sūkļi, ne zarndobumaiņi, tādēļ šo jautājumu pārliku pie tās jautājumu grupus, kur tas vairāk iederas – pie gliemjiem.
1, 2006, 4:47Zirneklītis
Sveiki! Kurus putnus tur ogļu šahtās, lai savlaicīgi pamanītu bīstamu gāzu noplūdi? Vai kads to zin?
30, 2006, 15:43Agnese
* Answers and Comments ->

nu žēl, ka agrāk te neieskatījos.
Ir variani: droši zināms par kanārijputniņiem - starp citu, par to arī šis skaņdarbs: http://www.youtube.com/watch?v=HpjTNotxcgk&feature=related
vismaz divos daiļdarbos ir pieminēta pūce būrī, ko ogļrači staipa sev līdzi. Gāzes, gk. metāns, nenoplūst, bet izdalās no oglēm un dažās vietās šahtās var koncentrēties līdz sprādzienbīstamai koncentrācijai, tādi sprādzieni pasaulē notiek vai ik mēnesi, kaut arī vairs neizmanto bīstamos atklātās liesmas gaismekļus. Manuprāt, putniņi metānā vienkārši mirst, un tad jau vienalga, kāda suga, labāk, ka lētāki un viegli uzturami. Varbūt arī kāds spēja laikus konstatēt putnu sagurumu vai satraukumu, bet domāju, ka putni metānu nesaož...
8, 2008, 12:06TAs
bazīdijsēnēm man vajadzetu stastinju par sim senem,kur to var izdarit?
29, 2006, 16:02evita
* Answers and Comments ->

Droši vien burtnīcā, bet var arī uz lapiņas. ;)
1, 2006, 4:56Zirneklītis

Pie bazīdijsēņu nodalījuma pieder sēnes ar labi izveidotu daudzšūnu sēņotni. Bazīdijsēnes galvenokārt ir sēnes ar labi izveidotiem augļķermeņiem. Tādas ir cepurīšu sēnes, piepes, adateņu sēnes un pūpēži. Augļķermeņi neveidojas tādām bazīdijsēnēm kā rūsas sēnes un melnplaukas sēnes. Bazīdijsēnes vairojas ar bazīdijsporām, kas attīstās uz vien- vai četršūnu bazīdijām. Vairumā gadījumu uz katras bazīdijas attīstās 4 bazīdijsporas. Bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās uz šo sēņu augļķermeņu veidojumiem, ko mēs redzam augļķermeņu cepurīšu apakšejā daļā: tās ir lapiņas, stobriņi, adatiņas, labirintam līdzīgas krokas u.c. Šos veidojumus sauc par himenoforu, t.i. himēnija nesēju. Himēniju jeb himēnijslāni veido bazīdijas un sterili izaugumi starp tām.
No: http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/apraksti/bazidijsenes.shtml
P.S. Vajag iemācīties lietot Google.lv , tad atrastu info!
7, 2007, 13:00Zanda
Loti steidegi man vajag uzzināt ka pie cilveka tika cerme?vajad 200 vardi!
29, 2006, 15:22Agnese
agnese1091 at mail.ru
* Answers and Comments ->

You Have a great web site!
3, 2007, 7:53yahoobot
http://Axelecn@gmail.com

You Have a great web site!
3, 2007, 7:53yahoobot
http://Axelecn@gmail.com
Vai Latvijā ir vietas, kur iegūst granītu? Vai tikai granīta šķembas? Kur var palasīt vairāk par granītu?
29, 2006, 12:58Inga Miķelsone
ingha at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Sveika Inga!
Var nopirkt kā būvmateriālu un var iet pats skaldīt laukmalā. Zelta viidusceļš -
Protams Latvijā vienīgais ieguves avots ir laukakmeņi. Tuvākā vieta virszemē Somija.
7, 2009, 12:37Aigars
Kapēc un kā tiek uzirdinata augsne??
29, 2006, 12:51iluta
* Answers and Comments ->

Labdien Iluta!
Domāta augsnes irdināšana mākslīga vai dabīga?
7, 2009, 12:31Aigars
Kāds varētu man pateikt priekšā dažus linkus kur var sameklēt informāciju par augsnes mikroelementiem?
28, 2006, 19:17Mārtiņš
* Answers and Comments ->

28, 2006, 20:23Ģederts

interneta google.lv
29, 2006, 15:25kjkk
sweiki!
man ir jautajums par kapu nostiprinashanu, varb Jus varetu palidzet ar info ieguvi (es zinu -kadreiz laikam televizija redzeju, ka uz kapam liek virsu tadus ka tiklus un tad vel laikam uzber smiltis un tad stada augus ar labu saknju sitemu) bet nez vai ir tieshi taa ka domaju un vai jus ludzu nevaretu pateikt kur butu tads materials uz kuru varetu ari atsaukties rakstot kursa darbu ...Liels liels paldies jau ieprieksh:)
27, 2006, 16:00iluta
* Answers and Comments ->

Jā, kapus vajag nostiprināt, viennozīmīgi... Kursa darbs komunālajā saimniecībā?
=) =) =)
Attiecībā uz kāpām - ne visas kāpas vajadzētu traucēt. It īpaši, piekrastes
aizsargājamos biotopos...
27, 2006, 19:28Paņirgt?

nee nee kursa darbs ne konkreti shajaa jautujumaa, bet man ir vajadziga info tieshi par sho nostiprinashanas procesu kas un kaa tur notiek kur sho info es varetu iegut???
it kaa jau tam vajadzetu but atrunatam arii kaut kados likumprojektoss..???
kur lai mekleju? Google.lv man nesmej neko sakarigu piedavat
27, 2006, 19:34iluta

Ok, ja nopietni... Es iesaku vispirms pameklēt šajā pašā lapā pie piekrastes
biotopu apsaimniekošanas. http://piekraste.daba.lv/LV/
Vispār, ja pamodīsies Zirneklītis, viņš gan varēs iedot kādas reālākas norādes.
27, 2006, 20:23Ģederts

27, 2006, 20:32Ģederts

paldies par sho info (Gluzi nav tas kas nepiecieshams )bet vienalga =)
27, 2006, 22:40iluta

Man ir zināma viena vieta kur kāpa nostiprināta ar laukakmeņim.To ir izveidojis cilvēks individuāli un par saviem līdzekļiem.To apskatīt var Tūjas jūrmalā pie "Priedkalnu"mājām 800 m no Liepupītes ietekas jūrā.
13, 2009, 12:31Jānis
dabas ir vis labakA UN VINA IR GARAKA
27, 2006, 14:54Ceslavs
Answers and Comments ->
Kur varētu atrast hloroplasta sastāvdaļu nosaukumus?
26, 2006, 20:00Solvita
es_un_es at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Nav jau tur nekādu īpašu "sastāvdaļu" tajos hloroplastos. Pamatviela - stroma,
un tajā iekšā atsevišķi tilakoīdi (stromas tilakoīdi) un tilakoīdu apkopojumi -
granas. No ārpuses - 2 membrānu apvalks. Vēl stromā ir cietes graudi un
hloroplastu DNS. Šķiet, ka viss?
28, 2006, 19:01Ģederts

Kā tā nav īpašu sastāvdaļu? Sastāvdaļas tur bez sava gala, hloroplasti burtiski pārblīvēti ar sastāvdaļām, ka praktiski tur nekā cita izņemot sastavdaļas nav =)
srtomules, granas, tilakoīdi, dezoksiribonulkeīnskābes, ribonukleīnskabes, citohromu kompleksi, nikotīnamīdadenīndinukleotīdi, nikotīnamīdadenīndinukleotīdfosfāti, ciete, adenozīntrifosfāti, adenozīndifosfāti, (cikliskie)adenozīnmonofosfāti, formilmetionīns, lizīns, adenīns, hlorofils alfa, hlorofils beta, stroma, lamellas, timīni, guanīni, citozīni, adenīni, uracili, triglicerīdi, fosfolipīdi, valīni, serīni, tirozīni, transporta ribonukleīnskābes, ribosomālās nukleīnskābes, piruvāti, ūdens, rns polimerāzes, topoizomerāzes, helikāzes, dns polimerāzes, endonukleāzes un tā var veselu grāmatu vēl pierakstīt =)
6, 2006, 20:18viesis
Labdien! Varētu uzzināt kāds ir mitozes aptuvenais ilgums eikariotu šūnās?
26, 2006, 19:30Solvita
es_un_es at inbox.lv
Answers and Comments ->
Labdien!
Man ir suns Sibīrijas Laika (meitenīte) Katru reizi kad atnāku no skolas atnesu viņai kādu gardu būlciņu -skolā gatavoju! Lūk mans jautājums: Vai šī bulciņa var kaitēt manam sunim , jo es esmu dzirdējusi ka mīkla ( no kā gatavo bulciņu) traucē veselībai nu vai bojā kādu no maņas orgāniem! Gribēju uzzināt vai tā ir patiesība!
Ar cieņu! Un jau iepriekš pateicos!
26, 2006, 19:12Elīna
* Answers and Comments ->

This site is interesting as well as informative.
3, 2007, 7:52yahoobot
http://Axelrhy@gmail.com
kadas ir aisargajamas kerpju sugas???
un kur tas var atrast???
26, 2006, 10:09egita
* Answers and Comments ->

12, 2006, 1:05Zirneklītis

Thanks a lot for such a wonderful site i see that you created it going the whole hog!!
3, 2007, 7:52yahoobot
http://Axelgfn@gmail.com
Vai ir vēl kādas tārpu sugas, kuras atrastas cilvēkā?
25, 2006, 19:15Aina
* Answers and Comments ->

Ja jau prasi „vēl kādas”, tad kādas Tu jau zini?
27, 2006, 11:34Zirneklītis

Zināmiem vajadzētu būt tiem parazītiskajiem plakantārpiem, par kuriem māca skolā: lenteņi, cērmes, fasciolas, spalīši.
12, 2006, 1:13Skolēns
kādas nozīmīgākās fosīlijas atrastas pasaulē 2005.-2006.g
25, 2006, 9:51anita
* Answers and Comments ->

3, 2011, 8:51Zirneklītis
kā starp iežiem atpazīt meteorus?
25, 2006, 9:49dace
* Answers and Comments ->

Labdien!
Piemēram visizplatītākā m e t e o r ī t u grupa ir dzelzs M., kuriem loģiski piemīt magnētisms. Kopumā cerības Latvijā kaut ko tādu atrast ir niecīgas.
7, 2009, 12:06Aigars

„Uz Zemes nokritušos meteorītus (94% gadījumu sastāvošus no silikātiežiem) ir ļoti grūti identificēt un atšķirt no parastiem Zemes izcelsmes akmeņiem. Metāla meteorītus identificēt ir vieglāk, bet tie ir sastopami ievērojami retāk (6% gadījumu). Tādēl galvenā meteorītu „ieguves” vieta uz Zemes ir biezie Antarktīdas ledāji, uz kuru virsmas atrastie silikātiežu un metāla fragmenti var būt tikai kosmiskas izcelsmes (nevis Zemes ieži, kas neizprotamā veidā izspiedušies no apakšas cauri simtiem metru biezam ledājam!)”
Juris Žagars, Ilgonis Vilks «Astronomija augstskolā», LU Akadēmiskais apgāds, 2005.
8, 2009, 13:30Zirneklītis
kāda ir fosīliju nozīme evolūcijas teorijā?
25, 2006, 9:48anita
* Answers and Comments ->


Tās tiek izmantotas kā pierādījumi
Attēls no http://en.wikipedia.org/wiki/Fossils
21, 2008, 18:30Zirneklītis
kādas fosīlijas ir atrastas Latvijā?
25, 2006, 9:47anita
* Answers and Comments ->

Zi buna, Foarte frumos site!
3, 2007, 7:51yahoobot
http://Axelrjs@gmail.com

Zi buna, Foarte frumos site!
3, 2007, 7:51yahoobot
http://Axelosr@gmail.com

Zi buna, Foarte frumos site!
3, 2007, 7:51yahoobot
http://Axelrjs@gmail.com

Zi buna, Foarte frumos site!
3, 2007, 7:51yahoobot
http://Axelosr@gmail.com
kā nosaka fosīliju vecumu???
25, 2006, 9:45anita
* Answers and Comments ->

pēc izotopiem, t.i. radioaktīvā datēšana
6, 2006, 20:21viesis

This site is the best!
3, 2007, 7:51yahoobot
http://Axeltvv@gmail.com

This site is the best!
3, 2007, 7:51yahoobot
http://Axeltvv@gmail.com
es vēlētos vairāk uzināt par mežiem.
24, 2006, 12:17paula
* Answers and Comments ->

8, 2007, 1:28Zirneklītis

man patik uzinaat ko jaunu par ...
8, 2007, 13:01laura lazdinna
Continue here -» ...

Sorry, I NEED to send you this messages, because I need money for medicaments!!!
3, 2007, 7:50yahoobot
http://Axeldmo@gmail.com

Zi buna, Foarte frumos site!
3, 2007, 7:50yahoobot
http://Axeliji@gmail.com
es gribētu uzzināt vairāk par gliemjiem
23, 2006, 21:17mārtiņš
* Answers and Comments ->

27, 2006, 11:49Zirneklītis
jaatrod kads izskatas piejuras dabas parks
23, 2006, 18:22piejuras dabas parks
* Answers and Comments ->

24, 2006, 8:28Zirneklītis

Hi, nice site!
3, 2007, 7:50yahoobot
http://Axelqmh@gmail.com
Es vēletos vairāk uzināt par dabas un ūdens aizsargāšanu un to kopšanu.Arī par dzīvnieka aizsargāšanu un tā palīdzēšanu dzīvot.
23, 2006, 17:36paula
Answers and Comments ->
mēs griba uzzināt par kukaiņiem, bitēm-kā viņi dzivo, ko ēd, ko dara
23, 2006, 16:19inga
* Answers and Comments ->

8, 2007, 0:42Zirneklītis

Zi buna, Foarte frumos site!
3, 2007, 7:49yahoobot
http://Axelkeb@gmail.com

Zi buna, Foarte frumos site!
3, 2007, 7:50yahoobot
http://Axelkeb@gmail.com
mēs vēlētos uzzināt sikākas ziņas par staltbriežiem aļņiem un sumbriem
23, 2006, 15:38Mairis Harts
* Answers and Comments ->

8, 2007, 0:39Zirneklītis
Vai kads/a var pateikt kur var nopirkt Putnu zirnekli?
Redzeju vienreiz , nenopirku, tagat nozeluju sava zina jo nevaru vairs atrast!
Var sutit ar uz e-pastu xwv@inbox.lv
23, 2006, 0:26xwv
Answers and Comments ->
Sveiki!
Es vēlētos zināt kā var noteikt glimju vecumu? un vai vispār to var izdarīt visām gliemju sugām?
22, 2006, 16:55Sanita
* Answers and Comments ->

Izskatās, ka kāds pilda mājasdarbus atbilstoši dažiem jauniem mācību līdzekļiem. Varbūt nekautrēsieties atklāt - tieši no kuriem? Jo man ir zināmi vairāki, kuros ar šādiem jautājumiem varētu rasties problēmas. Bet vispār es domāju, ka atbildēm būtu jābūt atrodamām pašā mācību līdzeklī, ja vien tas ir pareizi sarakstīts.
23, 2006, 11:56Jokdaris

nu jā es tiešām pildu mājas darbu, bet tas ir ļoti grūts un manā mācību grāmatā nav tiešas atbildes uz šiem jautājumies tapēc es meklēju vieglākās atbildes un izejas attiecībā uz šo uzdevumu. =)
23, 2006, 23:38Sanita

Gliemju vecumu var noteikt meklējot uz čaulas virsmas ziemošanas līnijas jeb t.s. gadskārtas. Diemžēl ne katram eksemplāram tās būs labi saskatāmas.
Gliemji ir tipa nosaukums, kas attiecas uz visiem gliemežiem, gliemenēm, galvkājiem u.c. kopā. Gliemežiem (tiem pašiem vēderkājiem) ir spirālveida čaula, gliemenēm - divvāku. Galvkāji ir visi kalmāri, astoņkāji, sēpijas.
Lai Jums veicas!
24, 2006, 12:33Jokdaris

Labvakar, man ir ļoti īpatnēji jautājumi uz kuriem es arī vēlētos saņemt atbildes!=)
1.Vai visiem gliemjiem čaulas griežas vienā virzienā?
2. Vai vienāda vecuma glimji ir vienāda izmēra?
Jau iepriekš paldies!
21, 2006, 21:11malda
http://nav
* Answers and Comments ->

Varu uzrakstīt atbildes.
Gliemeža čaulas spirāles virziens ir katrai sugai raksturīga pazīme. Lielākajai daļai sugu ir t.s. labais virziens - pretskatā čaulas ieeja atrodas čaulas labajā pusē. Nedaudzām sugām ir kreisajā pusē. Var gadīties iznēmumi katrā sugā - ģenētisku izmaiņu rezultātā parādās īpatņi ar pretēji sagrieztu čaulu.
Gliemezim augot čaula aug, vienāda vecuma gliemežiem mēz būt līdzīga izmēra čaula, jo daži var aug nedaudz ātrāk, daži lēnāk.
22, 2006, 15:45Mudīte Rudzīte
kas ir hidrofīdi , higrofīdi, mezofīdi, kserofīdi un piemērus lūdzu varat patiekt??
21, 2006, 20:29Laura
* Answers and Comments ->

Tā ir augu klasifikācija attiecībā pret ūdens pieejamību to augšanas vidē.
Hidrofīti - aug ūdenī.
Higrofīti - aug pastāvīgi slapjās vietās.
Mezofīti - aug ar mitrumu labi nodrošinātās vietās.
Kserofīti - aug vietās ar samazinātu ūdens pieejamību.
22, 2006, 20:00Ģederts

Ak tā, piemēri. Nu, tas ir pavisam vienkārši.
Hidrofīti - visi, kas aug ūdenī (piem. ežgalvīte), higrofīti - aug ūdeņu malās
(niedres), mezofīti - lielākā daļa augu mērenajā joslā, kserofīti - lielākā daļa
tuksnešu augu.
22, 2006, 20:06Ģederts
man vaidzētu informāciju par kukaiņiem
21, 2006, 18:46rižiks
* Answers and Comments ->

8, 2007, 0:34Zirneklītis
no ka atskiras Kreves kerpji lapu kerpji un krumu kerpji?? ludzu atbildiet!!!
21, 2006, 17:02Sofija
* Answers and Comments ->

24, 2006, 11:24Vija
Vai kāds,lūdzu, nezina kur un kas Latvijā nodarbojas ar aroniju audzēšanu?
21, 2006, 15:48Laurita
* Answers and Comments ->

es zinu, ka Līgatnē...
21, 2006, 15:49Raisa

Zemnieku saimniecībā «Ziediņi» Višķu pagastā.
8, 2007, 0:15Zirneklītis

Hey super Webseite, find ich gut.
3, 2007, 7:49yahoobot
http://Axelldm@gmail.com
Sakiet lūdzu, kur var atrast saites un materiālus par bišu sazināšanos?
21, 2006, 15:11Lielā Zuze
* Answers and Comments ->

7, 2007, 23:53Zirneklītis
KURAM LATVIJAS EZERAM IR VISVAIRĀK SALU???
21, 2006, 13:20IVETA
* Answers and Comments ->

Vislīčainākais un salām bagātākais ezers Latvijā ir Ežezers, kurā ir ap septiņdesmit salveidīgu veidojumu no kuriem par īstām salām uzskatāmi 36. Pārējie ir niedrēm un meldriem apaugši sēkļi. Toties vislielāko platību aizņem Usmas ezera salas (392 ha).
7, 2007, 23:27Zirneklītis

visvairak salas ir uz ezera ežezers
27, 2013, 9:34nikola
nu luudzu kads pasaka paparzu nozimi ???kur to izmanto!!!!
obligati uz ritdienu vajag!!!!
19, 2006, 14:57eliina
* Answers and Comments ->

Lūk, kas rakstīts šeit http://www.nybg.org/bsci/herb/ferns.html (mans brīvs
saīsināts tulkojums):
Praktiskā paparžu izmantošana: medicīnā, pārtikā, kā dekoratīvos augus.
Paparžu sugas Asplenium ruta-mauraria, Dryopteris crisata un Pellaea
atropurpurea izmanto parazītisko tārpu izdzīšanai no kuņģa un zarnu trakta.
Papardes Adiantum phillipense and Asplenium adiantum-nuigrum izmanto
caurejas un zarnu saslimšanu ārstēšanai. Daudzu paparžu sugu sakneņus
izmanto pārtikā, jo tie satur cieti. Pārtikā izmanto arī jaunos paparžu
dzinumus, salātos vai vārītus sālsūdenī. Dažas papardes izmanto dzērienu
sagatavošanai. No kaltētiem Drypteris fragrans dzinumiem izgatavo tēju.
Citas papardes izmanto apiņu vietā alus fermentācijas procesā. Āzijā Azolla
ģints papardes izmanto zaļmēslojuma sagatavošanai rīsu lauku mēslošanai.
Šīs papardes satur simbiotiskās aļģes, kas fiksē gaisa slāpekli. Ļoti daudzas
papardes audzē dekoratīviem nolūkiem. ASV paparžu sugu Polystichum
acrostichoides pārdod īpaši uz Ziemassvētkiem.
Ja jau Tev ir internets, kāpēc nemeklē informāciju pati?
19, 2006, 17:45Ģederts

See also:
Another message ( 18, 2006, 17:26)
20, 2006, 11:44Zirneklītis

Rokas un prāts neīstajā vietā.
12, 2009, 20:04Andris
Vaj jus varat pateikt kaapec tik dazadi organizmi ir apvienoti zem vienas sistematikas toksona(valasts) proti protistos Vitakera sistemaatikaa??
18, 2006, 22:49Uljanovs Daniils
* Answers and Comments ->

Runājot par sistemātiku (= klasifikāciju), der atcerēties, ka „jebkura klasifikācija ir falsifikācija” (Tā esot teici profesors. K. Rudzītis). Jebkura sistemātika atspoguļo gan dotā brīža zināšanas par klasificējamām būtnēm (R. Vitakers savu 5 valstu iedalījumu ieteica 1969. gadā, pirms tam runāja labākajā gadījumā par 3 valstīm – augiem, dzīvniekiem un vienšūņiem), gan mērķi, kam sistemātika kalpo. Jebkuras sistemātikai vajadzētu palīdzēt cilvēkiem orientēties dabas daudzveidībā. Tas, ka kāds no organismiem ir iedalīts vienā vai otrā valstī, nu nekādi neietekmē šī organisma labsajūtu vai paradumus.

Visus dzīvās būtnes var iedalīt divās lielās grupās – prokariotos (šūnām nav nodalīta kodola) un eikariotos (šūnām ir nodalīts kodols). Zinot to, protistus var aprakstīt, ka tie ir eikarioti, kas nav ne augi, ne dzīvnieki, ne sēnes. Pāri paliek vienšūņi, kam ir kodols, aļģes (gan vienšūnu, gan daudzšūnu), aļģsēnes un gļotsēnes. Tātad šajā valstī bez vienšūņiem ir nonākuši visi daudzšūņi, kuriem nav īstu audu, piemēram, daudzšūnu aļģēm nevar izdalīt vadaudus, segaudus utt., kā tas būtu kaut vai augiem.

Ja neizpratni izraisa vienšūņu un daudzšūņu salikšanu vienā valsti, der aplūkot volvoksu (Volvox sp.) koloniju, lai redzētu, ka brīžiem ir grūti novilkt robežu starp vienšūņu koloniju un daudzšūņu organismu. Volvoksi savā lodveida kolonijā ir cieši saistīti savā starpā. Šai lodei var pat izšķirt „priekšpusi” no „mugurpuses”. Vienas kolonijas ietvaros atsevišķu vieņšūņu viciņu kustības ir koordinētas savā starpā, tādejādi visa kolonija kustas nevis haotiski, bet gan mērķtiecīgi gaismas virzienā.

Cits piemērs, kas rāda grūtības, kas jārisina sistemātikai, ir ķērpji. Pašlaik iedalīti sēņu valstī, šie organismi ir gana atšķirīgi no sēnēm, jo ķērpji ir sēņu un aļģu kopdzīve.

20, 2006, 11:29Zirneklītis
protams ka ta var but medicina
18, 2006, 18:20liga
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

nu bet varat precizaak pateikt kur tiesi izmanto medicina kadas papardes????un kapaec izmanto mediciina???
un varbuut varat pateikt arii kur veel papardes ir nepieciesamas!!???
19, 2006, 9:28eliina
varat pateikt paparzu nozimi daba un kur to izmanto varbuut arii medicina???
18, 2006, 17:26elinite
* Answers and Comments ->

protams ka ta var but ...
18, 2006, 18:20liga
Continue here -» ...

Paparžu nozīme dabā? – nu kā jau jebkuram augam, – pārvērš saules gaismu augēdājiem saprotamā enerģijas formā ;)

Kaltētas paparžu lapas var izmantot kā pakojamo materiālu bišu stropos. Var pildīt matračus un spilvenus.

See also:
Another message ( 19, 2006, 14:57)
20, 2006, 11:38Zirneklītis

Nice site!
3, 2007, 7:48yahoobot
http://Axelxnk@gmail.com
Labdien!
Mana mamma lasa grāmatu par "zelta stīgu" un tur ir minēts tāds "bišofīds". Esiet tik laipni, paskaidrojiet ko tas nozīmē? Es nekur nevaru atrast skaidrojumu.
Jau iepriekš paldies par atbildi!
18, 2006, 12:33Rita
* Answers and Comments ->

Apmēram zinu, kas ir bisulfīti un kas – bišofs ;) , bet bišofīdu nezināju. Toties
«Neatkarīgā Rīta avīze» 2005. gada 1. novembrī rakstīja, ka „.. Pirms gadiem desmit aptiekās pavisam necilā iesaiņojumā bija nopērkams labs komprešu līdzeklis – bišofīts, kas lieliski palīdzēja sāpošiem ceļiem. Pēdējā laikā to vairs nemana. .. Bišofīts ir ļoti interesanta un savdabīga dabas viela, kura iegulas atrodamas Lejasvolgas novadā, teritorijā, kur senāk bija Permas jūra. Bišofīts ir unikāls sāļu komplekss. Visas tā īpašības vēl nav līdz galam izzinātas. Bišofīts satur 90–96% magnija hlorīda, tā sastāvā ir arī dažādi citi minerālsāļi. .. ārstēšana ar bišofīta vannām un kompresēm mazina sāpes ceļu un elkoņu locītavās, palīdz ārstēt iekaisumu, pietūkumu un atjaunot locītavu kustīgumu .. Vēl jāpiebilst, ka bišofīts ir viela, kas sašķidrinās istabas temperatūrā ..” (No Ķīmijas doktores, SIA Silvanols prezidentes Ievas Leimanes atbildes lasītājai A. Miezītei).

19, 2006, 21:55Zirneklītis
kā sauc epitēlijaudus(segaudus) kukaiņiem
15, 2006, 11:31katija
Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Vai kāds zin, kur varētu iegādāties enciklopēdijas "Latvijas daba" 1. sējumu? Apes bibliotēkā tās diemžēl nav. Ja kāds var piedāvāt - lūdzu rakstiet uz e-pastu tic@ape.lv vai tel. 29349207. Jau iepriekš pateicos!
15, 2006, 11:19astra no Apes
tic at ape.lv
http://www.ape.lv
* Answers and Comments ->

Hello World!
3, 2007, 7:48yahoobot
http://Axelxof@gmail.com
Izskaidrojiet, lūdzu, vai "Capsicum Tincture" tulkojums latviešu valodā pareizi būtu piparu vai paprikas tinktūra?
15, 2006, 10:48Ilona
* Answers and Comments ->

Latviešu valodā visus Piper ģints augus sauc par "pipariem". Vārds
"paprika"cēlies no ungāru valodas, kur tas aizņemts no serbu vai horvātu
valodas, kur"paprika" ir samazināmā forma no "papar", kas, savukārt, nāk pa
tiešo no latīņu pipara apzīmējuma - "piper". Latviski saka "saldie pipari", "asie
pipari", bet amerikāņi - "chilli pepper" vai "paprika". Eiropā "paprika" ir ne
tikai augļi, bet arī ēdiena piedeva - samalti kaltēti pipari. Nu, tātad, kā tad
būs ar "piparu tinktūru"? Problēmu jau vēl rada arī garšviela "pipari", kam nav
nekāda sakara ar Piper ģinti...
15, 2006, 19:15Ģederts

Paga paga, vai tad Tu te vislaik nerunā par Capsicum ģints augiem. Šī ģints ir iedalīta nakteņu (Solanaceae) dzimtā, turpat, kur tomāti kartupeļi un bebrukārkliņš. Savukārt pipariem, ja ar to Tu domāji melnos piparus Piper nigrum, ir vistiešākais sakars ar Piper ģinti. Šī ģints ir iedalīta Piperaceae dzimtā.

No Capsicum ģints augiem pie mums dārzos audzē un sauc par papriku vai saldiem pipariem dažādas Capsicum annuum šķirnes un varietātes. Asie (sarkanie, čilī) pipari ir Capsicum frutescens šķirnes un varietātes. Pārtikā izmanto arī vēl dažas citas šīs ģints sugas.

16, 2006, 3:35Zirneklītis

Nu ja, protams, ka Tev taisnība! Man atkal smadzeņu rievas saķērušās!!
=) =) =) =) =)
16, 2006, 8:06Ģederts

Konsultējoties ar farmaceitiem, noskaidroju, ka Tinctura Capsici (kur gan radies kropliigais teiciens Capsicum Tincture ?) latviski sauc par paprikas tinktūru.
16, 2006, 17:12Dr.biol. Edgars Vimba

Un tas ir saprotami, jo Latviešu valodā Piper ir piparu ģints, bet Capsicum ir papriku ģints.
17, 2006, 7:44Zirneklītis

Piekrītu Zirneklītim, jo tik tiešām ir divas ģintis. Paprikām latviešu valodā ir vairāki sinonīmi. Viena daļa sinonīmi ir saistīti ar tirdzniecības nosaukumiem, kas skar tirdzniecībā esošos augļus. Tas ir tāpat, kā riekstkoku un kokospalmu auļi tiek saukti par valriekstiem un kokosriekstiem. Tādi ir daudzi piemēri.
20, 2006, 15:05Arturs
Kas ir indīgi zirnekļveidīgi dzīvnieki, sauc arī par salpugām? Lūdz, Aleksandrs Sunītis no Inčukalna.
14, 2006, 13:39Aleksandrs Sunītis
* Answers and Comments ->

Russian term or phrase: фаланга (паук)
Помогите найти как эта милашка называется по английски.
Не могу найти ни в своих словарях ни в интернете.
Спасибо!
Larissa Dinsley
solifugid
I think all the answerers have provided useful information. I'm adding this
because I'm not sure that falanga is the name of an individual species. It may
mean a member of an order, the solifugids or Solifugidae:
http://www.arachnology.org/Arachnology/Arachnology.html
This website has glossaries for Russian and other languages:
Russian
Arachnids :
Acari : Kleshchi (Acariformes: Akarovye kleshchi, Parasitiformes:
Parasitomorfnye kleshchi)
Amblypygi : Zhgutonogie pauki
Araneae : Pauki
Opiliones : Senokostsy
Palpigradi : Shchupal'tsekhodnye
Pseudoscorpiones : Psevdoskorpiony
Ricinulei : Retsenulei
Schizomida :
Scorpiones : Skorpiony
**Solifugae : Sol'pugi or Falangi**
Uropygi : Teliphony
Solfugids, aka solpugids, make up around 800 groups of semi tropical and
tropical arachnids. They have been called sun spiders because of their activity
during the day, and wind scorpions due to the notable speed at which they
move. Species of the US are found in Florida, the Southwest, and north to
Colorado. They fancy desert-like vincities, hiding under rocks, within cracks,
and in burrows.
Order Solifugae Some information. Onalaska School District 300 (USA)
Order Solifugae. ... This group of arachnids has various common names most
of
which suggest that they are spiders, which they are not. ...
http://www.museums.org.za/bio/arachnids/solifugae.htm
"SALPUGA" should probably be spelt "SOLPUGA":
SALPUGA (FALANGA, Rus., local name) Galeodes and Paragaleodes genus in
Kazakhstan and Central Asia Pictures and info. Snakes and spiders of
Kazakhstan and Central Asia. Toxicology Center of the Republic of
Kazakhstan (in English and Russian) (Kazakhstan)
http://www.arachnology.org/Arachnology/Pages/Solifugae.html
Сольпуги (Solifugae), фаланги, отряд членистоногих класса паукообразных. Тело длиной 1—7 см состоит из головогруди, груди из 2 члеников и брюшка из 10 члеников; покрыто длинными волосками. Окраска буро-жёлтая или пёстрая. На головогруди пара срединных и пара боковых рудиментарных глаз. Конечностей 6 пар; 1-я пара — клешнеобразные хелицеры — служит для разрывания добычи и защиты; 2-я — ного-щупальца, или педипальпы, — для ощупывания и схватывания добычи; 3-я — органы осязания; 4—6-я — бегательные ноги. С. раздельнополы; яйцекладущи; развитие без метаморфоза. 570 видов. Распространены в тропиках и субтропиках. В СССР около 70 видов — на Ю. Европейской части, в Казахстане и Средней Азии; обитают в пустынях и полупустынях, горах. Преимущественно ночные животные, питаются различными беспозвоночными. Не ядовиты.
14, 2006, 15:22Zirnekļu nespeciālists
Varētu man ko pastāstīt par kairināmību?
13, 2006, 20:16Loll_x
* Answers and Comments ->

Lielākai daļai civēku kut ;)
7, 2007, 21:22Zirneklītis
Ko varētu man pastaastiit par kairinaamiibu?
plzzz
13, 2006, 19:58X_x es
kriksiitic at inbox.lv
Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...
Lūdzu sīkāku informāciju par rožu dzimtu un krustziežu un nakteņu dzimtu lūdzu lūdzu
13, 2006, 19:10elīza
bello45667 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

14, 2006, 4:38Zirneklītis
Kas ir augs Agave???Kāda izskatās?Varbūt, kur var nopirkt???
13, 2006, 17:36Karīna
* Answers and Comments ->

Reku-šeku:
http://en.wikipedia.org/wiki/Agave
To ir daudz un tās ir dažādas. Nopirkt var puķu veikalos. Apskatīt var LU
Botāniskajā dārzā...
13, 2006, 19:16Ģederts

Un nevajag sajaukt ar alvejām.
See also:
Another message ( 20, 2006, 8:26)
14, 2006, 4:56Zirneklītis
kas kopīgs gliemežiem,gliemenēm un gliemjiem?
13, 2006, 15:27Aiva kalniņa
* Answers and Comments ->

Vārda sakne „gliem”.
14, 2006, 4:42Zirneklītis
Meklejam augu toretisko pamatojumu uz gaismu un par kairinamibu?
13, 2006, 13:11santa
monky81 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

brrrrrrrrrrrrrrr. :( Es jau tā kā saprotu, ko jūs, meklētāji, vēlaties atrast, bet tie
formulējumi... formulējumi... iespītēšos un neko neteikšu, kamēr netiks radīti
normāli jautājumi. bez tam, par terminu "kairinājums" es jau teicu. augu
fiziologa ausīm skan briesmīgi. tas, ka to lieto skolotāji, nepadara to par
pareizāku terminu.
See also:
Another message ( 9, 2006, 18:03)
13, 2006, 19:11Ģederts

Lai dzīvo c_n_z_r_ ! =)
14, 2006, 15:11Ģederts

Labi, labi. Ne tur iebakstīju norādi. Vairāk tā nedarīšu (mazāk arī ne) ;)
14, 2006, 21:06Zirneklītis
Pavisam nejauši, nu tik tiešām nejauši, manās rokās nonāca žurnāla «Spicā» 27.10.-2.11.2006. numurs. Šajā numurā ir lielā susra (Myoxus glis, sin. Glis glis) plakāts uz kura, nezkapēc, rakstīts, ka tas ir Tasmānijas velns =8–O (Sarcophilus harrisii).
13, 2006, 8:33Zirneklītis
* Answers and Comments ->

Many thanks to Webmaster
3, 2007, 7:47yahoobot
http://Axelvhh@gmail.com

Many thanks to Webmaster
3, 2007, 7:47yahoobot
http://Axelvhh@gmail.com

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija un Vidzemes augstskola aicina uz 1. Starptautisko zinātnisko konferenci „Dabas aizsardzības ekonomiskie, sociālie un kultūrvēsturiskie aspekti” 2006. gada 23. novembrī Valmierā, Vidzemes augstskolas telpās.

Biosfēras rezervāta ideja ir dabas vides aizsardzība vienlaikus ar reģiona kultūras vērtību saglabāšanu un ekonomiskās attīstības veicināšanu. To būtību vislabāk izsaka devīze „Biosfēras rezervāts – īpaša vieta dabai un cilvēkam”. Latvijā vienīgais šāds rezervāts – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts – kopīgi ar Vidzemes augstskolu 2006. gada 23. novembrī pirmo reizi rīko starptautisku zinātnisku konferenci „Dabas aizsardzības ekonomiskie, sociālie un kultūrvēsturiskie aspekti”.

Konferences tematika aptver dažādu zinātņu pielietojamos aspektus saistībā ar dabas aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību – šodien biologiem jāsadarbojas ar ģeogrāfijas, ainavu zinātnes, informāciju tehnoloģiju, lauku ekonomikas, tūrisma, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citiem speciālistiem. Tādejādi konferences mērķis ir veicināt savstarpēju saprašanos, jaunu kontaktu dibināšanu un kopīgu pētījumu veikšanu. Konferencē ar referātiem un stenda ziņojumiem piedalīsies zinātnieki, studenti un projektu vadītāji – biologi, ekonomisti, ģeogrāfi, sociologi un tūrisma speciālisti.

Ģeogrāfiski konferencē būs pārstāvētas gan tuvākās kaimiņvalstis, gan Kanāda un Japāna.

Konferences darba kārtība un reģistrācija:
http://www.va.lv/lv/index.php?option=com_content&task=view&id=451

Konferences darba valoda būs angļu valoda.
Plānots izdot konferences zinātnisko rakstu krājumu.

12, 2006, 19:16Zirneklītis
Answers and Comments ->
kas radīja šūnu???
12, 2006, 18:28???
* Answers and Comments ->

Ūja, vai tad ir jau radīta? Es nezināju... =) =) =) =) =) Un kurš tas bija?
12, 2006, 19:36Ģederts

kā sauc epitēlijaudus(segaudus) ...
15, 2006, 11:31katija
Continue here -» ...

Excellent work!
3, 2007, 7:46yahoobot
http://Axelziu@gmail.com

Excellent work!
3, 2007, 7:47yahoobot
http://Axelziu@gmail.com
Ka mainas koku lapu krasa rudeni? ludzu atbildat!
12, 2006, 15:26NEzi
* Answers and Comments ->

"Kā" mainās? Parasti no zaļas uz dzeltenu un sarkanu... "Kāpēc" mainās? Tāpēc,
ka zaļo gaismu atstarojošais pigments hlorofils sadalās pirmais un kļūst
redzama dzelteno pigmentu (karotīni) krāsa, kuru daudzums gan nepalielinās.
Un vēl sintezējas sarkanu toņu pigmenti (antociāni u.c.). Šo procesu ierosina
pirmās salnas. Visiem kokiem gan lapas nekrāsojas.
12, 2006, 17:30Ģederts
NOsauciet divus svarigakos processus , kuru rezultata mainas bumbulu masa?
12, 2006, 15:22sofija
* Answers and Comments ->

Hej, Sofija, par ko Tu vēlies pajautāt? Par to, kāpēc kartupeļu bumbuļi izaug lieli?
Tad es teiktu, ka vajag minerālvielas, ūdeni un Saules gaismu... Vai arī kādi citi
buumbuļi? Kuru masa "mainās"?
12, 2006, 17:27Ģederts

NOsauciet divus svarigakos processus , kuru rezultata mainas kartupela bumbulu masa?
12, 2006, 19:39sofija

Augšanas laikā tikai pieaug. Varbūt runa ir par uzglabāšanu? Tad intensīva
elpošana var samazināt cietes saturu. Arī ūdens zudums var samazināt masu.
Nezinot kontekstu, nevaru atbildēt uz jautājumu...
12, 2006, 21:21Ģederts
kā sauc nopļautu pļavu?
kā sauc nenopļautu pļavu?
11, 2006, 21:01dace
* Answers and Comments ->

tā arī sauc, ja vispār sauc...
11, 2006, 22:35Ģederts

You Have a great web site!
3, 2007, 7:45yahoobot
http://Axelsdb@gmail.com
kāda ir kairināmība augam uz temperatūras maiņām?
kā tas izpaužas?
11, 2006, 19:39nika
* Answers and Comments ->

"kairināmība" patiesībā ir cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas termins. augu dzīves
parādību apzīmēšanai tādu parasti nelieto. ja nu tomēr skolotāja jautājumu
uzdevusi tieši šādā formā, tad jāsaka, ka tā izpaužas kā auga pakāpeniska
bioķīmiskā pielāgošanās, ja temperatūras izmaiņas ir pietiekami lēnas.
11, 2006, 19:52Ģederts
kā no sēklas var izaugt daba
10, 2006, 17:59Dana
* Answers and Comments ->

Piedod, nevar vis... No sēklas izaug tikai atbilstošie augi.
11, 2006, 18:59Ģederts
Kaads nevar man paliidzeet atrast informaaciju par augu kairinaajumu uz pieskaarieniem... neko nevaru atrast...
9, 2006, 18:03ieva
ieva-jansone at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Augu atbilde uz pieskārienu? Ja lasi angliski, www ir pārpilns ar informāciju.
Sākot no zinātniskām publikācijām līdz pat populāriem aprakstiem. Var
meklēt Google uz ["touch response" plants].
Piemēram, http://www-bioc.rice.edu/~braam/DOE.project.html
Latviski būs mazāk iespēju. Pirms gadiem 30 iznākusi O. Kreicberga
grāmatiņa "Augu kustības", kur apskatītas arī augu kustības kā atbildes
reakcija uz pieskārienu.
9, 2006, 20:26Ģederts

Noslēdzas Latvijas Dabas muzeja gada dzīvniekam veltītā akcija „Meklējam lidvāveri”

10. novembrī plkst. 12:00 Latvijas Dabas muzeja konferenču zālē aicinām Jūs apmeklēt akcijas „Meklējam lidvāveri” noslēguma pasākumu, kura laikā muzeja speciālisti un viesi neformālā atmosfērā dalīsies informācijā par akcijas rezultātiem un problēmām, kas saistītas ar Latvijas Dabas muzeja gada dzīvnieka 2006 – parasto lidvāveri (Pteromys volans). Īpašu pārsteigumu pasākumam sagādājis Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, kurā mītošais lidvāveru pāris šogad beidzot ticis pie mazuļiem.

Pasākumā par Latvijas Dabas muzeja akciju un problēmām, kas saistītas ar lidvāveres konstatēšanu runās zooloģe Digna Pilāte, par lidvāveri Latvijā un citviet pasaulē stāstīs Gaujas Nacionālā parka zoologs, lidvāveru pētnieks Valdis Pilāts, savukārt Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns prezentēs zoodārzā mītošo lidvāveru sagatavotos pārsteigumus. Pasākumā paredzēts pateikties arī akcijas „Meklējam lidvāveri” dalībniekiem.

Akcija „Meklējam lidvāveri” Latvijas Dabas muzejā ilga no 1. aprīļa līdz 1. oktobrim un tās laikā ikviens tika aicināts ziņot par atrastām lidvāveres pēdām dabā vai dalīties atmiņstāstos par šo dzīvnieku. Lielāku atsaucību guva atmiņstāstu konkurss, taču tikai viens no visiem ziņojumiem bija ticams un tiešām kvalitatīvs.

Ar reāli atrastām lidvāveru pēdām dabā izveidojās daudz savādāka situācija. Akcijas laikā notikusī ekspedīcija uz dabas liegumu Gruzdovas meži, kurš ir pēdējā zināmā lidvāveres dzīvesvieta Latvijā, nenesa cerētos rezultātus. Vai ir pamats oficiāli uzskatīt, ka lidvāveres Latvijā vairs nav? Vai mežu īpašnieki vienkārši vēlas palikt anonīmi un neatklāt lidvāveru atrašanas vietas savos mežos? Pasākumā uz žurnālistu jautājumiem par to, vai ir iespējams atrisināt šo problēmu, atbildēs Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta vecākais referents Gatis Eriņš.

Vēsturiski lidvāvere bija sastopama visā Latvijas teritorijā, bet 20. gs. beigās šis dzīvnieks bija novērots tikai valsts Ziemeļaustrumdaļā.

Žurnālistiem būs pieejami Zooloģiskā dārza sagatavotie foto un Mini DV formāta video faili par lidvāveri.

Sīkāka informācija par pasākumu: muzejā pa tālr. 7356041, 7356025

Cieņā,
Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja

9, 2006, 11:52Vineta Grigāne
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Answers and Comments ->
kapec vardnica nav uzrakstita normala latviesu valoda? vardos burti iz sajaukti,neko nevar saprast
8, 2006, 14:59alina
* Answers and Comments ->

Paldies par aizrādījumu. «Bioloģijas terminu vārdnīca» (http://latvijas.daba.lv/vardnica/) tika izveidota vēl tajos tālajos laikos (pirms sešiem gadiem ;) ), kad laviešu valodas parādīšanai tīmekļa pārlūka programmās bija no svara programmā izmantotais fonts nevis lapas galviņā uzdotais kodējums. Tākā ar burtiem viss ir/bija kārtībā. Pārūkprogrammai tik nebija iespējms uzzināt, kādu kodējumu jāizmanto. Vārdnīcas lapās tagad kodējumu nodefinēju. Ja gadās sastapt citur šādas lapas, tad mēģini pateikt savam pārūkam priekšā, kādu kodējumu jāizmanto. Mozillā un Ugunīgajā lapsā to dara izvelnē View/Character Encoding…, Operā – View/Encoding…. Vārdnīcā izmantotais kodējums ir windows-1257, kas burtu izkartojumu ziņā ir līdzīgs ar ISO-8859-13. Citu serveru „nepareizajām” lapām var būt arī cits kodējums.
9, 2006, 21:16Zirneklītis
Mīklas par rudeni
7, 2006, 21:59vita
* Answers and Comments ->

Tev ir? Atsūti kādu, minēsim kopā ;)
8, 2006, 2:49Zirneklītis
Atvainojos visiem, kas mēģināja atrast uz kādu laiku zudušo viesu grāmatu. Biju gana vieglprātīgs, lai pievērstu par maz uzmanības tam, kas notika paša tīmekļos. Ja esat satraukušies par vecajiem ierakstiem – tie nekur nav zuduši, tikai rūpīgi jāpārlasa, tad tiks atlikti atpakaļ.

Nepatikšanas jau tāpēc pastāv, lai dzīve būtu interesantāka ;)

7, 2006, 15:16Mazliet norūpējies Zirneklītis
Answers and Comments ->
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Previous records

[2019.10] [2019.04] [2019.03] [2018.12] [2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------